Programmu ietvaros plānots veikt ieguldījumus uzņēmējdarbībai vajadzīgo teritoriju, pievedceļu un inženierkomunikāciju atzaru sakārtošanā, kā arī komersantiem un investoriem nepieciešamajā infrastruktūrā. Tādējādi tiktu veicināta uzņēmējdarbības attīstība, kas nepieciešama komersantiem darbības sākšanai vai paplašināšanai. Tiktu palielinātas arī nodarbinātības iespējas iedzīvotājiem reģionos, un nodrošināta šo teritoriju priekšrocību veiksmīgāka izmantošana ekonomiskās aktivitātes sekmēšanā.
Pašvaldības šajās programmās plānotas kā projekta iesniedzēji un finansējuma saņēmēji. Ņemot vērā, ka pašvaldība, ja tā iesaistās saimniecisko aktivitāšu veikšanā, faktiski uzskatāma par uzņēmumu - saimnieciskās darbības veicēju un valsts atbalsta saņēmēju valsts atbalsta regulējuma izpratnē -, likumsakarīgs ir jautājums, kādēļ un kādos gadījumos pašvaldībai jāievēro valsts atbalsta regulējums.
Ja pašvaldība veic ekonomiskās aktivitātes, ko brīvā tirgus ekonomikas apstākļos var veikt arī privāts uzņēmums, tā kvalificējama kā lielais uzņēmums, turklāt tāds, kas konkurē tirgū kā līdzvērtīgs tirgus dalībnieks. Citiem vārdiem sakot, ja pašvaldība izbūvē infrastruktūru, kuru pēc tam plāno iznomāt vai pārdot komersantiem, pašvaldība ir saimnieciskās darbības veicējs, jo tā piedāvā preces un pakalpojumus tirgū, ko vispārējā gadījumā brīvā tirgus situācijā spētu nodrošināt arī cits tirgus spēlētājs.
Svarīgi atzīmēt, ka saimnieciskās darbības subjekta juridiskais statuss saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav noteicošs. Turklāt fakts, ka potenciālais atbalsta finansējuma saņēmējs tiek pilnībā finansēts no valsts resursiem un oficiāli pieder pie valsts pārvaldes, neizslēdz iespējamību, ka tas var tikt kvalificēts kā uzņēmums (saimnieciskās darbības veicējs). Vienīgais būtiskais kritērijs ir tas, vai subjekts veic saimniecisko darbību, proti, ir iesaistīts ekonomiskās aktivitātes īstenošanā, piedāvājot preces vai pakalpojumus tirgū. Otrs kritērijs, kā atzīts ES tiesu praksē, - arī bezpeļņas subjekti var tirgū piedāvāt preces un pakalpojumus, un, ja publiskais subjekts (šajā gadījumā pašvaldība) veic saimniecisko darbību, ko var nošķirt no tā valsts varas pilnvaru īstenošanas, šis subjekts saistībā ar attiecīgo darbību rīkojas kā uzņēmums.
Lai neradītu konkurences kropļojumu, piešķirot pašvaldībai vai tās dibinātam uzņēmumam ekskluzīvas tiesības, pašvaldībai piemērojami tādi paši valsts atbalsta nosacījumi kā citiem tirgus spēlētājiem.
* Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta direktore