Tagadējo pašvaldību pilnvaru laiks vēl ir nedaudz vairāk nekā trīs gadi, bet EP ir ievēlēts uz pieciem gadiem. Pašvaldību vēlēšanas 2009. gadā notika reizē ar EP vēlēšanām, bet toreiz vietvaru pilnvaras bija jāpagarina tikai par trim mēnešiem. Vēlēšanu sarīkošana vienā dienā dotu ne tikai cerības palielināt pilsoņu līdzdalību balsojumā par EP deputātu kandidātiem, bet ļautu valstij arī ietaupīt budžeta līdzekļus, atzīst gan R. Naudiņš, gan Zaļo un Zemnieku savienības līderis, labklājības ministrs Uldis Augulis Taču jautājums esot, kā to īstenot. Arī Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis secina, ka tas ir diezgan nopietns jautājums, kas prasa analīzi. R. Naudiņš kongresā piedāvājis vēl vienu jaunu ideju - izveidot Latvijā deviņus vēlēšanu apgabalus tagadējo piecu vietā, lai panāktu lielāku reģionu cilvēku pārstāvniecību Saeimā. Ministrs Dienai atzina, ka tas nav loģiski, ja par alūksniešiem lemj Jūrmalā un Pierīgā, kas arī ir Vidzemes vēlēšanu apgabalā.
LPS pirms Saeimas vēlēšanām vēlas redzēt ierakstītus partiju programmās vēl vairākus savus priekšlikumus. Tā aicina atjaunot valsts investīciju programmu, no kuras atbalstīt uzņēmējdarbību to pašvaldību teritorijās, kas palikušas ārpus attīstības centru modeļa deviņi plus divdesmit viens. Mērķis ir panākt valsts finansiālo atbalstu uzņēmumiem nepieciešamās infrastruktūras izveidei novados, kur to nevar finansēt no ES fondiem. Vietējie līderi arī neļauj aizmirst agrāko aicinājumu pašvaldību interesēs pārdalīt ieņēmumu prognozi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī mudina mazināt birokrātisko slogu, dažādu kontrolējošo un uzraugošo institūciju aktivitātes, kas traucē pašvaldībām.
Dz. Zaķis piekrīt - ja ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinās, pašvaldībām tas būtu jākompensē no kādas investīciju programmas. Aizvadītās EP vēlēšanas, viņaprāt, ir parādījušas tendenci, ka tajās pašvaldībās, kurās cilvēki vairāk sajutuši ieguvumus no Eiropas Savienības, arī vēlētāju aktivitāte bijusi lielāka. Tas nozīmē, ka arī turpmāk lielāks atbalsts būšot nepieciešams Latgalei. Taču Dz. Zaķis, U. Augulis un Vides aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) atzīst, ka nākamajā gadā ir grūti kaut ko solīt, jo ir vairākas citas prioritātes, sākot ar aizsardzību un, beidzot ar veselību. Turklāt partijām ir saistošs jau pieņemtais vidēja termiņa trīs gadu budžets.
«Nav arī optimistisku cerību par budžeta ieņēmumu pieaugumu. Tāpēc tas jautājums ir plašāks un jārunā par sistēmiskām izmaiņām,» atzina E. Cilinskis, atgādinot arī par nepieciešamību mazināt ēnu ekonomiku. Taču viņš piekrīt, ka mazajām pašvaldībām pieejamiem investīciju avotiem ir jābūt. Kā piemēru E. Cilinskis minēja 37 miljonus eiro no VARAM pieejamās ES fondu naudas uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidei.
Vaicāts, kas notiks, ja partijas neko savās programmās neierakstīs, Andris Jaunsleinis Dienai atbildēja: «Gala lēmumu jau pieņems nākamā Saeima un jaunā valdība. Mēs gaidīsim, kā to veidojošās partijas pildīs solīto. Ja ir izpratne un vēlme, tad visu var izdarīt.»