Uz sociālo dienestu sievieti 7. jūnijā pirmo reizi atvedusi draudzene. Sieviete bijusi depresijā un krīzes situācijā saistībā ar situāciju ģimenē - nesen oficiāli šķirta viņas laulība, bet faktiski kopdzīve ar vīru izjukusi jau agrāk. Laika periodā, kamēr sieviete bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā - no 2011. gada augusta līdz 2013. gada janvārim -, viņai bija piešķirts trūcīgās personas statuss. Šī gada februārī sieviete atsākusi strādāt, tāpēc zaudējusi trūcīgās personas statusu, bet aprīlī viņa pārtraukusi darba attiecības, aģentūrai LETA stāstījusi Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Dace Kaņepe. 14. jūnijā, ierodoties dienestā pēdējo reizi, viņa teikusi, ka nu jau jūtoties daudz labāk, par to liecinājis arī viņas izskats. Sievietei piedāvāta psihologa palīdzība, bet viņa no tās atteikusies, taču piekritusi pieteikties kursos Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un piekritusi vest bērnus uz dienas centru. Kā izteikusies D. Kaņepe, māte saņēmusi gan bērna kopšanas pabalstus, gan uzturlīdzekļus no uzturlīdzekļu garantiju fonda.
Ventspilī notikusī traģēdija ir Latvijā nepieredzēta, apliecina Dienas aptaujātie eksperti. «Mūsu praksē nav bijis kolektīvu pašnāvības gadījumu, kur nu vēl ka vecāki to būtu darījuši kopā ar bērniem. Tādā ziņā Ventspilī notikušais ir unikāls gadījums,» stāstīja Tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktore Aija Mežsarga. Arī kriminologs Andrejs Vilks atzina, ka savā praksē neatceras gadījumu, kad būtu izdarīta pašnāvība kopā ar bērniem. «Šādas «ģimeņu» pašnāvības kādreiz notiek jaunajās reliģiskajās sektās,» stāstīja A. Vilks. Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds pieļauj iespēju, ka sociālais dienests nevarēja pamanīt sievietes suicidālās tieksmes. «Jāņem vērā, ka pašnāvība visbiežāk ir impulsīva rīcība, īpaši gados jauniem cilvēkiem. Pašlaik mēs varam tikai spekulēt, vai tā bija smaga depresija vai akūti psihotiski traucējumi. Turklāt pacienta psihiskais stāvoklis var krasi pasliktināties dažu dienu laikā,» viņš norāda. Jautāts, kāpēc sieviete savā nodarījumā izvēlējās iesaistīt arī bērnus, Rīgas Psihoneiroloģiskās slimnīcas psihiatrs Andris Lutums pieļāva, ka tā varēja būt akūta psihoze vai ieilgusi depresija un bezcerības sajūta. Iespējams, sieviete uzskatīja, ka viņas bērniem nav cerību uz labāku dzīvi, un vēlējās pēc savas saprašanas viņus pasargāt.
Latvijā pašnāvību skaits ir trešais augstākais Eiropā. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2012. gadā Latvijā tīša paškaitējuma rezultātā miruši 443 cilvēki. Labklājības ministrijas speciālisti dosies veikt pārbaudi Ventspils Sociālajā dienestā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atzinis, ka šis gadījums liek arī vērtēt, cik precīzi strādā sociālās palīdzības sistēma. Gan premjers, gan Valsts prezidents izteikuši līdzjūtību par traģisko notikumu.