Ārlietu ministrijā (ĀM) liek noprast, ka patriarha Kirila vizītes tematika noglabāta «dziļākajā atvilktnē». «Jautājums par patriarha Kirila vizīti Latvijā šobrīd nav dienaskārtībā,» norāda ārlietu ministra Edgara Rinkeviča (Vienotība) preses sekretāre Una Ahuna-Ozola. Ministrijas pārstāvis Kārlis Eihenbaums gan atzīst, ka tēma ĀM vēl nesen tikusi aktualizēta, taču «vizītes fona attīstība» likusi to atkārtoti atlikt. Pats patriarhs Kirils septembra sākumā tikšanās laikā ar Krievijas reliģisko izdevumu žurnālistiem lūdzis necelt ažiotāžu ap viņa Latvijas vizītes pārcelšanu, ziņo baznīcas ziņu portāls Interfax-religion.ru. «Tā ir ierasta prakse, jo aicinošā puse nes atbildību par šīs vizītes kvalitāti. Un, iespējams, mūsu partneriem Latvijā bija savi apsvērumi, kāpēc tikšanos īstenot citā laikā, nevis esošajā politiskajā situācijā. Es to uztveru pilnīgi mierīgi,» sacījis Krievijas Pareizticīgās baznīcas galva, liekot noprast, ka viņa ierašanās mērķis Latvijā neesot saistīts ar politisko notikumu fonu: «Tur ir mana draudze, tauta, ar kuru es vēlos satikties un kopā novadīt lūgšanu.»
Sabiedrībai vēl pavasarī tika ziņots, ka vizīte notiks, «visticamāk, rudenī». Solītāja bija Valsts prezidenta pārstāve Līga Krapāne, cenšoties mīkstināt Andra Bērziņa kardinālo rīcību. Viņš īsi pirms maijā paredzētās vizītes bija «norāvis stopkrānu», nosūtot Krievijas Pareizticīgās baznīcas vadībai vēstuli ar lūgumu viesošanos pārcelt uz nenoteiktu laiku. Rosinājuma pamatā bijuši ar Krievijas politiku saistītie pēdējā laika notikumi Krimā un Ukrainā. Šis prezidenta solis izpelnījās plašas diskusijas, un ārpolitikas eksperts, Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra pat norādīja, ka tādējādi A. Bērziņš pierādījis, ka «dziļi sirdī tic labajam Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam» un tam, ka viņš līdz rudenim būs mainījis savu politisko un militāro stratēģiju. Taču noticis gluži pretējais - situācija saasinājusies, Krievijas līderis gājis vēl tālāk, izpelnoties pret savu valsti vērstas ekonomiskas sankcijas, un, demonstrējot stāju, pretī noteicis embargo lielākās daļas pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības.
«Ja patriarhs uz Latviju brauktu kā reliģiskais līderis, lai novadītu dievkalpojumu, visticamāk, vizītei nebūtu šķēršļu. Taču viņš plānoja ierasties tostarp arī kā politisks līderis - viens no darba kārtības punktiem bija tikšanās ar Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju un premjeri. Un tas situāciju maina,» skaidro ārpolitikas eksperts, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis, piebilstot - lai gan Krievija sevi pozicionē kā sekulāru valsti, pēdējos gados arvien izteiktāk iezīmējas Pareizticīgās baznīcas hierarhijas un politiskās elites tuvināšanās, kur pirmie uzņemas sava veida atbalsta funkciju, politiskos lēmumus nogludinot ar reliģiskiem skaidrojumiem. Jāpiebilst, ka baznīca nav distancējusies no Krimas aneksijas.
Patriarha Kirila vizīte Latvijā briest kopš eksprezidenta Valda Zatlera 2010. gadā izteiktā aicinājuma. Kirils būtu otrais Krievijas reliģiskais līderis, kurš 900 gadu laikā ar oficiālu vizīti apmeklētu mūsu zemi - pirmo viesošanos 2006. gadā īstenoja Visusvētīgais Patriarhs Aleksijs II. Viņš tikās ar toreizējo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, pārrunājot arī veidus, kā veicināt Latvijas un Krievijas tautu savstarpējo uzticību un sapratni.