Artūrs Bērziņš
Ar ko bijāt pārāki Ventspilī?
Iespējams, šo uzvaru nopelnījām jau pāris dienu iepriekš Haifā, kur Eiropas kausa spēlē līdzīgā situācijā šādā galotnē zaudējām. Šoreiz veiksme un uzvara bija mūsu pusē. Bijām to nopelnījuši.
Tikai veiksme vai arī meistarība?
Es melotu, ja teiktu, ka mēs tās beigas ļoti labi nospēlējām. Drīzāk jau paveicās, ka Lorenco Viljamss pēdējo metienu netrāpīja. Kopumā gan ir jāsaka - ļoti labi, ka noturējām Ventspili viņu laukumā uz sešdesmit punktiem. Faktiski neviens no viņu līderiem neguva ļoti daudz punktu. Uzbrukumā ļoti pietrūka Gata Jahoviča un Antiveina Robinsona palīdzības. Viņi tomēr ir stabili rotācijas spēlētāji. Šoreiz ir tā, ka viss ir labs, kas labi beidzas.
Vai pēdējā izspēlē ventspilnieki ar kaut ko pārsteidza?
Principā zinājām, ka viņi spēlēs vai nu uz Viljamsu, vai arī uz Sandi Valteru, tāpēc zinājām, ko darīt.
Iepriekš ilgus gadus spēlēji Ventspilī un biji starp šīs komandas līderiem. Kādas bija emocijas spēles dienā pirmo reizi pretinieku sastāvā?
Ceļā uz šejieni autobusā nekādi nevarēju pagulēt. Visu laiku galvā bija domas par to, kā būs, kā uzņems skatītāji. Viss gan beigās iznāca labi. Treneris ielika jau sākumsastāvā, ātri sajutu savu spēli. Nebija lieka stresa, par ko iepriekš uztraucos. Trāpīt arī varēju. Galu galā šos grozus jau piecus gadus esmu ikdienā piešāvis.
Zinot, cik spraigas cīņas jums ir pārējos turnīros, vai nebija grūti noskaņoties šai Latvijas basketbola līgas spēlei?
Apzinājāmies, cik nozīmīga ir šī spēle, jo mums jau katrs zaudējums izmaksā četras reizes vairāk nekā jebkurai citai komandai, tāpēc ka aizvadām krietni mazāk spēļu. Domāju, ka visi mūsu komandas spēlētāji devās laukumā un cīnījās visās epizodēs.