Valodas atnāk pašas
Pirms mūsu tikšanās Ilze runājusi angliski, jo mūziķiem no Beļģijas izrādījusi Rīgu, dienu iepriekš 12 stundas runājusi spāniski. Nākamajā dienā gaidāms kruīza kuģis, un ar atbraucējiem būs jāsazinās gan spāņu, gan portugāļu valodā - Ilze strādā arī par gidi. «Lielākā manas dzīves daļa ir valodas, un es tās pat īsti nemācos, tās atnāk.» Ilze to uzskata par Dieva dāvanu - atliek jebkurā valstī padzīvot neilgu laiku, un jau uztver runāto. Vienīgā valoda, kuru Ilze ir studējusi, ir spāņu valoda Latvijas Kultūras akadēmijā Latvijas un Spānijas starpkultūru sakaru studiju programmā, kur liela daļa mācību bijusi vērsta uz tulkošanu - gan mutisko, gan rakstisko. Valodas zināšanas viņa papildinājusi arī Seviljas Universitātē. Portugāļu valoda ir līdzīga spāņu valodai, un Ilze to apguvusi, klausoties radio, lasot ziņas un, protams, tiekoties ar portugāļiem.
Pēc vidusskolas Ilze nav zinājusi, kas īsti vēlas būt. Tā kā padevušies eksaktie mācību priekšmeti, domājusi par ārsta profesiju, bet dokumentus iesniegusi LU - lai, iespējams, apgūtu ķīniešu un japāņu valodu -, Vidzemes Augstskolā tūrisma specialitātē un arī Kultūras akadēmijā, kas izrādījās liktenīgā.
Patīk runāties
Pirmā lielākā prakse bijusi Eirovīzijā Rīgā, kad nācās strādāt ar Spānijas un Portugāles delegāciju. Ilzei vajadzēja ātri orientēties tehniskajās lietās, palīdzēt saprasties grimētavā. Tulkam ir priekšrocības nokļūt daudzās neparastās vietās - skatuves aizkulisēs u.c. Ilze atzīst, ka ir atvērta jebkādiem jauniem projektiem, no kā pati var mācīties. Viņa tulkojusi filmēšanas projektā, sporta un kultūras pasākumos, iepazīstinājusi tūristus no Dienvidamerikas, Spānijas, Portugāles ar Baltijas valstīm. Iznāk lietot arī krievu, angļu, vācu, franču valodu. Ilzi bieži pieaicina biznesa sarunās, konferencēs.
«Esmu komunikabla, man patīk tikties un runāt ar cilvēkiem, tāpēc būt mutvārdu tulkam man ir ļoti piemēroti. Tā ir arī sava veida ceļošana - satiekot citu zemju cilvēkus, notiek kultūras apmaiņa,» Ilze stāsta. Viņa atzīst - šajā profesijā jābūt ļoti elastīgam, spējīgam pielāgoties jebkuriem apstākļiem un pārmaiņām, jo bieži vakarā nezini, kas būs no rīta, un otrādi.
«Piekrītot piedalīties jaunā projektā, dažkārt nobīstos, vai to varēšu, tomēr zinu, ka tikšu galā. Šo spēju esmu sevī attīstījusi,» atklāj pieredzējusī tulce. Tā kā spāņu un portugāļu valodas speciālistu nav tik daudz, viņa var izvēlēties piedāvājumus. Ir bijuši aicinājumi braukt uz Briseli, piedalīties augsta līmeņa diplomātiskajās sarunās, bet Ilze pagaidām no tā ir atteikusies. Arī no sinhronās tulkošanas, kas prasa milzu piepūli, koncentrēšanos, izraisa stresu. Maksimums ir 20 minūtes, tad jāmainās ar kolēģiem, jo smadzenes spēj uztvert tikai noteikta apjoma informāciju. Ilze pieļauj, ka nākotnē izmēģinās arī šo virzienu, bet patlaban ļoti novērtē iekšējo mieru, komfortu, apziņu, ka var darīt to, kas patīk un padodas.
Smaidi, kas uzlādē
Atraisītība nāk ar pieredzi, bet sākumā pirms katras tikšanās bijis lampu drudzis. Tagad Ilze uz darbu iet kā uz svētkiem un dažkārt dienas beigās jūtas enerģijas pilnāka nekā no rīta. Cilvēki, ar kuriem iznāk strādāt, ir ļoti pozitīvi, īpaši dienvideiropieši un dienvidamerikāņi. «Saņemu ļoti daudz smaidu, tāpēc pēc daudzu stundu darba nenogurstu. Vakarā varu priecīga palēkties un doties mājās, lai gan dienā nākas nostaigāt pat ap 20 kilometriem. Emocionālais gandarījums atsver fizisko piepūli.»
Aizraujošs darbs izvērties, kad uz Latviju atbraukusi Spānijas TV un notikušas futbola spēļu tiešās translācijas. Nedēļu ilgās gatavošanās laikā tika ievērotas Ilzes spējas darboties kā menedžerei un administratorei, tāpēc viņa bijusi ne tikai tulce, bet arī galvenā organizatora asistente. «Man patīk, ka neesmu tikai mašīna, kas tulko no vienas valodas otrā,» Ilze teic. Viņa uzskata, ka valodas vieglāk padodas tiem, kuri muzicē. Pati mācījusies spēlēt klarneti un klavieres, tagad brīvajā laikā dzied.
Jābūt diplomātam
Daudzi domā, ka būt tulkam vai gidam nav nekas īpašs, bet Ilze ir pārliecinājusies, ka tā ir ļoti kompleksa profesija, kurā jāzina kaut kas no visa. Jāpārzina psiholoģija, jātiek galā visdažādākajās situācijās. Jābūt stiprai nervu sistēmai, iekšējai stabilitātei, labām komunikācijas un diplomātijas spējām. Ilze tikai ar laiku kļuvusi nosvērta, jo vēlējusies darīt šo darbu. Ir kolēģi, kas to pametuši, jo nav izturējuši nepārtraukto komunikāciju. Tulkam jāprot noturēt cilvēku uzmanību, īpaši, ja tulkojamais teksts ir garlaicīgs. Nemainot lietas būtību, teksts jācenšas pasniegt maksimāli interesantā veidā, un, izmantojot smaidu, acu kontaktu, attieksmi, rezultāts būs pavisam cits, nekā pasniedzot tekstu ar skābu ģīmi. Bieži biznesa tikšanās ir saspringtas, puses nevar atrast kontaktu. Ilze par savu uzdevumu tad uzskata komunikācijas veidošanu. «Esmu kā labā roka, kas prot latviešu un arī citas valodas. Iepriekš zinu tēmu, par ko būs sarunas, un no manis gaida augsta līmeņa sarunvalodas prasmi, mani uztver kā līdzvērtīgu sarunas dalībnieci.»
Tikai izņēmuma gadījumos tulka darbs ilgst astoņas stundas dienā. Tas var būt arī trīs vai 16 stundas. Ilze ļoti intensīvi strādā no aprīļa līdz oktobrim, bet ziemā atpūšas, jo ir pašnodarbinātā un savu dzīvi var brīvi plānot. «Nepieciešams atgūties arī no psiholoģiskās slodzes, jo daudz tiek ieguldīts emocionāli. Tad cilvēkus vēlos sastapt mazāk,» Ilze atklāj.