Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma diena tagad būs tādā pašā statusā kā 4. maijs, kad 1990. gadā pieņēma Neatkarības deklarāciju, un Valsts proklamēšanas diena 18. novembrī. Ja šie datumi iekrīt svētdienā, tad nākamā ir brīvdiena. Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts tradicionāli ir svētdienā, pēc kura gan 2008. gadā, gan pērn Mežaparkā notika arī lielā tautas sadziedāšanās līdz rīta gaismai. Pirms gada brīvdienu pēc svētkiem varēja saņemt tikai to dalībnieki, ja viņi vērsās pie darba devēja, kas varēja arī prasīt šo dienu atstrādāt citā laikā.
Jaunās izmaiņas paredzētas noteikt likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas vēl jāpieņem Saeimā. Valdībā atbalstītais piedāvājums ir uzskatāms par kompromisa variantu. Darba devēju konfederācijas iebildumi bija saistīti ar vēl vienas brīvdienas ietekmi uz ekonomisko attīstību, jo rada papildu izmaksas, kuras gan precīzi nav aprēķinātas. Kultūras ministrija ar Kultūras akadēmijas palīdzību arī ir veikusi dažus aprēķinus, piemēram, ir noskaidrots, ka Dziesmu un deju svētku dalībnieki nedēļas laikā, kuru pavada galvaspilsētā, Rīgā iztērē ap 2,5 miljoniem eiro, valdības sēdē otrdien sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).