Neskaidrību vēl daudz
Lai nākamgad varētu notikt pirmās militārās nometnes, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) dots uzdevums izstrādāt sistēmu, kā studentiem dot iespēju pabeigt intensīvo kursu, pēc kura, kārtojot eksāmenu, varētu iegūt rezerves jaunākā virsnieka pakāpi. Kā Dienai pastāstīja aizsardzības ministra padomniece Aija Jakubovska, mērķis ir sakārtot rezervistu sistēmu Latvijā un veicināt jauniešu patriotismu un gatavību aizsargāt valsti. Tomēr tas pagaidām arī ir viss, kas ir zināms. Nākamgad gan plānots veikt sava veida pilotprojektu, lai redzētu, cik liela ir studentu interese, kādas ir reālās apmācību izmaksas un kā pati sistēma strādā. Pagaidām uzdevums NBS dots izstrādāt mehānismu esošā aizsardzības budžeta ietvaros.
Arī NBS pārstāvji Dienai uzsvēra, ka plašāka informācija būs vien tad, kad tiks izstrādāts aptuvenais projekts. Ideja gan nav nekas jauns - vēl pirms krīzes studentiem militārās apmācības tika piedāvātas, taču finansējuma trūkuma dēļ projekts pārtraukts. Informāciju par to var atrasts arī internetā. Kā vēsta kāds no bukletiem, apmācības notikušas piecās Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī - un iesaistīti bija audzēkņi no 14 Latvijas augstskolām. Studentu apmācību veica NBS Instruktoru skolas instruktori un virsnieki sadarbībā ar citām NBS vienībām. Speciālisti gan uzsver, ka tas nenozīmējot, ka šo pašu programmu var vienkārši atjaunot - no jauna jāmeklē instruktori, jāveido materiāltehniskā bāze. Tāpat par atsevišķiem jautājumiem vēl jādiskutē ar iesaistītajām pusēm.
Redz vajadzību
Par šāda projekta nepieciešamību nešaubās Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors Egils Leščinskis. Viņš Dienai, paužot savu personisko viedokli, norādīja, ka konstitūcija paredz pilsoņiem tiesības aizstāvēt savu valsti, bet tajā pašā laikā cilvēkiem nebūs iespējas šīs tiesības izmantot bez speciālas apmācības, izņemot profesionālo militāro dienestu. Tāpēc, īpaši ņemot vērā šībrīža ne īpaši optimistisko situāciju pasaulē, jārod mehānisms, kā iesaistīties visiem, kuri to vēlas. Studentu aktivitāte un interese varētu būt atkarīga no programmas kvalitātes. Ja būs studentiem pieņemams laiks un forma, ideja varētu veiksmīgi realizēties, bet, ja būs nepieciešami kādi papildu ieguldījumi no studentiem, projekts var aizķerties.
Iebildumu nav arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāve Laura Treimane Dienai sacīja, ka Aizsardzības ministrijas ideja ir apsveicama, lai gan jāņem vērā, ka jau šobrīd civilās aizsardzības jomas jautājumi tiek iekļauti studiju programmās, kā arī pastāv divi studiju virzieni gan militārajā, gan iekšējās drošības jomā. Tāpēc lietderīgi būtu izvērtēt arī šos mehānismus, padomājot, kā tos padarīt efektīvākus.
Ja nebūs obligāti
Būtisku iebildumu nav arī no augstskolām un studentiem, ja vien tiek izpildīti vairāki priekšnosacījumi. Pirmkārt, apmācībām jābūt brīvprātīgām, uzskata Latvijas Studentu apvienības prezidents Kirils Solovjovs. Tas varētu būt, piemēram, C daļas priekšmets, kas nav tieši saistīts ar studenta izvēlēto nozari. Otrkārt, apmācībām būtu jānotiek vasarā, nevis paralēli studiju procesam, atzīmē Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis. Viņaprāt, šāda veida apmācības, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, varētu būt pat obligātas. Treškārt, programmai jābūt pilnvērtīgi izstrādātai un pārdomātai, kā arī jāievēro studentu drošība, Dienai uzsvēra Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis. Visas aptaujātās augstskolas, arī Latvijas Universitāte, apliecināja gatavību iesaistīties sistēmas izveides procesā, ja vien šāda iespēja tiks dota.