Ceturtdien ap pulksten 13 policija saņēmusi izsaukumu uz Šampēteri, kur uz ielas pieci suņi grauzuši sievietes ķermeni. Sirmgalvei bijusi nokosta plauksta, sakosta roka un kāja, norauts skalps, ziņo aģentūra LETA. Policija tomēr dzīvniekus nav notvērusi. Kaut notikuma vietas apskate liecinājusi, ka sieviete bijusi dzīva, kad suņi viņai uzbrukuši, droši to apgalvot šobrīd nevar, jo vēl nav saņemti ekspertīzes rezultāti, norāda policijas pārstāvis Toms Sadovskis. Sākts kriminālprocess, un, ja izrādīsies, ka tiešām vainojami suņi, par notikušo var nākties atbildēt suņu īpašniekiem, ja tādi ir atrodami.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko savukārt uzsvēra, ka būtu jāpaātrina obligātās «čipošanas» ieviešana, kas pagaidām paredzēta tikai no 2016. gada jūlija. «Visticamāk, arī šie suņi kādreiz ir kādam piederējuši, un viņš starp eitanāziju un palaišanu savā vaļā izvēlējies otro. Un lūdzu - rezultāts. Ja suņi būtu «čipoti», šo personu varētu noteikt,» norāda politiķis.
Tomēr zoopsiholoģe Inga Cerbule uzsver, ka klaiņojoši suņi parasti cilvēkiem neuzbrūk, drīzāk tieši otrādi - vairās un bēg no cilvēkiem, jo pieredzējuši pāridarījumus. «Es vairāk baidītos no suņa, kuram ir saimnieks, tie ir bravūrīgāki un var uzklupt svešiniekam,» viņa brīdina. Arī Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Klučniece kategoriski atsakās vainot suņus, kamēr nav ekspertīzes slēdziena. «Lai suņi uzbruktu cilvēkiem, viņiem vairākas paaudzes ir jānodzīvo savā vaļā, un šāda situācija Eiropā ir tikai Balkanu valstīs, kur tās ir deviņdesmito gadu karu sekas,» viņa skaidro. V. Klučniece norādīja, ka suņi būtu varējuši plosīt sievieti, kad viņa jau mirusi, piemēram, ar sirdstrieku vai laupītāja uzbrukumā, jo «suņi gaļu nešķiro».
Viņa arī met akmeni Rīgas vienīgā suņu ķērāja Doktora Beinerta Veterinārās klīnikas dārziņā, norādot, ka tās darbinieki niknākos klaidoņus neķerot, vairāk pievēršoties noklīdušiem mājas mīluļiem. Klīnikā Dienai uz to atbildēja, ka lielākajā daļā gadījumu tā pati nemaz neizlemj, kurus suņus izķert. Darbalaikā to koordinē pilsētas dzīvnieku patversme, bet ārpus tā braukšana uz izsaukumiem notiek sadarbībā ar policiju. Rīgas karstie punkti, uz kuriem biežāk tiek saņemti izsaukumi, esot Bolderāja un Valdlauči.
Pagājušogad vairāk nekā 19 000 latu izlietoti klaiņojošu suņu ķeršanai. Kopumā noķerts 580 suņu, bet dzīvnieku pansijā ievietoti 763 dzīvnieki, Dienai atklāja V. Stepaņenko.