Taču viņa darbi turpinās dzīvot savu dzīvi - neskaitāmās dziesmas, kas sarakstītas gan viņa grupai Tumsa, gan citiem izpildītājiem, arī filmas - 3. martā būs pirmizrāde kinematogrāfijas klasiķa Arvīda Krieva jaunākajai filmai Dancis pa trim, kurā M. Freimanis attēloja vienu no galvenajiem varoņiem, arī izpausmes televīzijas seriālā UgunsGrēks - pēc pāris nedēļām sāks demonstrēt tā jauno sezonu un TV3 sola, ka epizodes ar M. Freimaņa attēloto Oto no safilmētā materiāla netiks izgrieztas.
Dzīvos arī tas, ko viņš iemācīja citiem - gan Liepājas 1. vidusskolas bērniem, kam deviņdesmitajos gados pasniedza angļu valodu, gan tiem, kuriem atgādināja par patversmēs pamestajiem dzīvniekiem.
Sirsnīgs, atvērts, bet vientuļš - tā par M. Freimani saka viņa tuvākie cilvēki. Sarežģītais dzīvesstāsts ar bērnību, kas pavadīta bez vecākiem, viņā raisījis dziļus pārdzīvojumus, kas rezultējušies mākslinieciskās izpausmēs. Pirmo reizi uz skatuves viņš kāpa jau septiņpadsmit gadu vecumā, aizstājot grupu Tumsa pametušo vokālistu Fēliksu Ķiģeli. Kopš tā laika nozīmīga viņa dzīves daļa bija skatuve - ar grupu Tumsa izdoti seši albumi, septīto viņš tā arī nepaguva ierakstīt. Arī ārpus Tumsas M. Freimanis iesaistījās citās muzikālās aktivitātēs - gan kopā ar Lauri Reiniku un Janu Key izveidojot grupu F.L.Y. un uzvarot Eirovīzijas Latvijas nacionālajā atlasē, gan rakstot augsti novērtētas dziesmas citiem māksliniekiem. Tieši ar viņa sarakstīto dziesmu War Is Not Over duets Valters & Kaža Eirovīzijā ieguva augsto piekto vietu. Cieša sadarbība M. Freimanim izveidojās ar L. Reiniku, jauniešu grupu Putnu balle un citiem māksliniekiem, arī puišu grupu PeR un šā gada Eirovīzijas nacionālās atlases finālistiem Blitze.
M. Freimanis sevi realizēja arī kā aktieris - kritiķi augsti novērtēja viņa uznācienu Liepājas teātra muzikālajā izrādē Kaupēn, mans mīļais. Savukārt A. Krievs viņa talantu izmantoja filmā Man patīk, kā meitene skumst (2005) un jau minētajā Dancis pa trim.
Ne tikai talantīgs komponists, bet arī tekstu autors - M. Freimanis 2004. gadā izdeva dzejas krājumu Zālīte truša dvēselei, kur atrodami ne tikai pazīstamās melodijās jau ietērpti teksti, bet arī citi - emocionāli piesātināti un dvēseli atkailinoši.
Šogad grupa Tumsa būtu svinējusi divdesmit gadu pastāvēšanas jubileju, tai par godu bija ieplānota koncertu virkne vairākās Latvijas pilsētās, kā arī Sanktpēterburgā un Kijevā, jauns albums un citas aktivitātes - pagaidām grupas menedžments atturas prognozēt, kāda būs tās nākotne pēc M. Freimaņa nāves. Viens no pēdējiem Mārtiņa muzikālajiem veikumiem bija dziesma Maximum, kas tika sacerēta un izpildīta kopā ar Krievijā pazīstamo dziedātāju Jūliju Čičerinu. Tāds arī viņš paliks daiļrades cienītāju un draugu atmiņā - kā maksimālists dzīvē un radošajās izpausmēs.
Kādu atcerēsieties Mārtiņu?
Elita Mīlgrāve,
Mikrofona ierakstu valdes priekšsēdētāja
Man Mārtiņš ir kā personīgi tuvs draugs. Nu jau jāsaka - bija, kas ir šausmīgi. Viņš bija ārkārtīgi sirsnīgs cilvēks. Var visu ko domāt, runāt, kā tas izpaudās uz ārpusi, taču viņš bija ļoti radošs. Viens bija tas, ko viņš darīja ar Tumsu, bet ir vēl vesela bagāža ar to, ko viņš darījis kā komponists un dziesmu autors. Viņš bija pašā briedumā un varēja vēl radīt un radīt, kas viņa aiziešanu padara vēl traģiskāku. Pēdējā laikā viņš rakstīja ļoti skaistas dziesmas. Mārtiņš sevi sadedzināja ļoti apzināti - tā viņš dzīvoja. Patiesā sirsnība un cilvēkmīlestība viņā bija kopā ar dziļu vientulību. Līdz galam cilvēkiem uzticēties viņš nevarēja, iespējams, sargāja sevi no vilšanās. Viņā iekšā darījās smagas lietas - dzīvesstāsts, vecāki, ģimene... Taču - kā visiem māksliniekiem - šīs sāpes bija kā dzinulis radīt, jo sāpēs rodas dziļi mākslas darbi. Mārtiņa mīlestība pret dzīvniekiem, iespējams, tā radās tieši no šīs vientulības cilvēku vidū.
Uldis Rudaks, mūzikas žurnālists
Mārtiņa Freimaņa nāve Latvijas popmūzikai ir liels zaudējums. Viņa dziesmu rakstītāja talants parādījās arī citos muzikālos projektos, ne tikai Tumsā. Mārtiņš Freimanis bija lielisks melodiju autors. Var strīdēties par viņa izvēlēto tēlu vai izvēlēto žanru, taču savā žanrā viņš bija perfekts un neaizvietojams. Mūsu laikos jau vairs nav tādu lipīgu melodiju autoru. Kā cilvēks viņš aizrāvās ar bohēmu, tas arī, visticamāk, noveda viņu līdz šādam iznākumam. Sevi nesaudzēja, kā teica manā skolas laikā - dedzināja sevi. Mārtiņš arī kā aktieris bija spīdošs - ne velti viņu savās filmās izvēlējās klasiķis Arvīds Krievs. Ko tik visu viņš dzīvē nebija paveicis, jāatceras arī, ka Tumsas pirmsākumos viņš bija angļu valodas skolotājs.
Arvīds Berķis, grupa Blitze
Ar Mārtiņu sadarbojāmies pirmā singla Bibliotekārs ierakstīšanā, arī Eirovīzijā piedalāmies ar viņa dziesmu. Mārtiņš Freimanis kā cilvēks bija ļoti labs un izpalīdzīgs, atsaucīgs, bet - kā jau mākslinieks - arī haotisks. Viņš uz visām lietām skatījās no citas, savējās puses. Arī viņa dziesmu rakstīšana bija fenomenāla - dziesmas tapa no tā, ko viņš redzēja apkārt, savienojot to ar savām sajūtām.
Mareks Bērents, grupas Tumsa menedžeris
Plāni šim gadam mums bija lieli - bija paredzēti koncerti Kijevā, Sanktpēterburgā, gribējām ierakstīt dziesmu kopā ar kādu no Krievijas māksliniekiem. Kas notiks ar Tumsu tālāk, tagad nevaru atbildēt. Vispirms gribu normāli apbērēt Mārtiņu, pēc tam sāksim domāt par nākotni. Šobrīd Tumsai dzīve ir sabrukusi un apstājusies. Taču es negribu teikt, ka grupa izjuks. Mārtiņam bija viens teiciens - Show must go on*. Tas arī pagaidām viss, ko varu pateikt par Tumsas nākotni.
*šovam ir jāturpinās