Par atšķirībām runājot, Latvijā, salīdzinot ar 2012. gadu, ēnu ekonomika kāpj, Lietuvā un Igaunijā - samazinās.
Darbaspēka nodokļu sistēma Latvijā - salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm - jāvērtē kā nelabvēlīga. Darbaspēka nodokļi ir ļoti svarīgi tāpēc, ka aplokšņu algas kopējā ēnu ekonomikas spektrā veido ievērojamu daļu. Nenoliedzami arī Igaunijā un Lietuvā aplokšņu algas ir problēma, bet tomēr mazākā mērā nekā Latvijā. Aplokšņu algas nepastāv tikai mazajos uzņēmumos, bet ir izplatītas ļoti plaši. Latvijā nopietni jādomā, kā šo tendenci samazināt.
Kopējais pozitīvais faktors ir tāds, kā apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu visā Baltijā ir samērā augsta, taču visās Baltijas valstīs zema ir uzticēšanās valdībai un nodokļu politikai. Turklāt gan Lietuvā, gan Latvijā izskan pārmetumi par nodokļu politikas nekonsekvenci, Igaunijā - faktiski ne. Igaunijas iedzīvotāji savas valsts nodokļu sistēmu uzskata par konsekventāku nekā cilvēki Lietuvā un Latvijā.
Kāpēc Lietuvā un Igaunijā, pēc jūsu pētījuma datiem spriežot, ēnu ekonomika nepieaug, bet Latvijā gan pieaug?
Tas ir sarežģīts jautājums, atbildi veido daudzu apstākļu kopums. Vienkāršāk būtu atbildēt, kāpēc Latvijā ēnu ekonomika atkal kāpj. Finanšu krīzes laikā skaitļi, kas raksturoja ēnu ekonomiku Latvijā, bija vienkārši briesmīgi, respektīvi, milzīgi. Izejot no krīzes, ēnu ekonomika samazinājās. Būtisku lomu nospēlēja tas, ka Latvijā bija izveidota ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupa, kurā strādāja daudzi nopietni speciālisti, Finanšu ministrija darbu koordinēja, un darba grupas kompleksā pieeja problēmai arī deva rezultātu, nevis tikai viens konkrēts pasākums. Visiem patīk noniecināt valdības ieguldījumu, bet šajā gadījumā darba grupa tiešām izdarīja ļoti daudz, ēnu ekonomika mazinājās, bet, tikko kā darba grupas darbs apstājās, tā arī ēnu ekonomikas mazināšanās apstājās. Tagad atkal tiek runāts, ka drīzumā ēnu ekonomikas samazināšanu sāks jauna, nopietna darba grupa, bet darbu pārtraukt vispār nedrīkstēja.
Ko tik vērtīgu darba grupa izdarīja?
Dažādas valsts institūcijas beidzot bija apvienojušās cīņā pret ēnu ekonomiku.
Lai mazinātu ēnu ekonomiku arī turpmāk, vajadzīga gan darba grupa, gan arī konkrēta rīcība, bet man bail, ka varas partijas vēlme tikt atkal pie varas tam varētu traucēt. Nesen finanšu ministrs Andris Vilks, kurš pārstāv šo varas partiju, rosināja diskusiju, ka nodokļi jāpaaugstina. Es nepiekrītu, ka nodokļi jāceļ, tomēr uzskatu, mums jārespektē tas, ka finanšu ministrs rosina domu apmaiņu. Bet finanšu ministra partijas līdere šo diskusiju noslāpēja pašā saknē. Iespējams, šāda situācija izveidojās tāpēc, ka drīzumā gaidāmas Saeimas vēlēšanas, bet šis piemērs pierāda, ka līdz Saeimas vēlēšanām nekas nopietns nodokļu sistēmas pilnveidošanā nenotiks. Tas, vai kas nopietns notiks pēc vēlēšanām, atkarīgs no tā, vai Vienotība būs drosmīga un spēcīga.
Jāņem vērā, ka situāciju ietekmē tas, ka Latvijā ir daudz nevalstisko organizāciju un apvienību. No vienas puses, tās dara svētīgu darbu, bet, no otras puses, ir savu biedru interešu lobētājas; iepriekš par šo lobēšanas aspektu nav skaļi runāts, taču beidzot ir pēdējais laiks to darīt. Tiklīdz aizsākās diskusija, ka par aplokšņu algām jāsoda gan aplokšņu algu maksātāji, gan arī saņēmēji, tā uzņēmējus pārstāvošā nevalstiskā organizācija asi iebilda. Ir jāsaprot, ka organizācija iebilda tāpēc, ka labi apzinājās - atklāt uzņēmēju, kurš maksā aplokšņu algas, ir ļoti sarežģīti, savukārt pieķert aplokšņu algu saņēmēju ir daudz vienkāršāk, bet, atklājot aplokšņu algu saņēmējus, ātri vien var nonākt pie uzņēmumiem, kuri aplokšņu algas maksā. Uzskatu, ka šādos lobijos nedrīkst klausīties, jo viņi pārstāv konkrētas grupas, piemēram, uzņēmēju intereses, nevis domā par kopējo sabiedrības labumu. Tas ir tikai viens piemērs. Ir vēl daudz dažādu lobiju.
Jāņem gan vērā, ka lobiji ir daudzās valstīs. Skandināvijā, piemēram, lobiji vēsturiski ir daudz spēcīgāki nekā Latvijā. Tomēr noteikti nav loģiski salīdzināt Latviju ar Skandināvijas valstīm, sakot, ka Skandināvijā nodokļi ir augstāki, ēnu ekonomika - zemāka, tāpēc mums noteikti jāpaaugstina nodokļi. Šāds apgalvojums, manuprāt, ir naivs, pat kļūdains, kaut vai ņemot vērā, ka vidējais atalgojums Latvijā no vidējā atalgojuma Skandināvijā atpaliek ļoti ievērojami. Lai arī es pats nāku no Rīgas Ekonomikas augstskolas, kas ir zviedru mācību iestāde, tomēr apzinos, ka ne visos ekonomikas jautājumos Latvijai vajag sekot Skandināvijas modelim.
Jau ilgu laiku daudz diskutēts par veselības aprūpes saistīšanu ar nodokļu nomaksu. Kā vērtējat šo ideju?
Šī ideja sastapās ar ļoti daudziem pretiniekiem. Piemēram, pastāvošais veselības aprūpes finansēšanas modelis ir izdevīgs ģimenes ārstiem, jo viņiem ir ērti, ka viņu aprūpē skaitās daudz pacientu, kuri pie ģimenes ārsta nāk ļoti reti vai varbūt pat nekad, jo ģimenes ārsti arī par šiem pacientiem valsts garantēto naudu saņem. Tomēr, ja reiz citās valstīs, pat mūsu kaimiņvalstī Lietuvā tāda sistēma kā veselības aprūpes sasaiste ar nodokļiem strādā, tad arī pie mums, Latvijā, varētu strādāt.
Diemžēl Latvijā neizdodas īstenot arī vairākus citus projektus, piemēram, pasažieru vilcienu modernizācija kļuvusi par ieilgušu problēmu, arī radaru nodrošināšana izrādījās problemātiska, turpretim Igaunijā vilcieni ir modernizēti, arī radari strādā - pats nesen braucu pa Igauniju un par to pārliecinājos. Izrādās, Igaunija var šādus projektus īstenot, Latvija ne.
Latvijā minēto projektu īstenošana neizdodas, jo kaut ko neprotam vai tāpēc, ka ir daudz spēcīgu lobiju, kuros lēmumu pieņēmēji pārāk bieži ieklausās?
Domāju, ka būtiski ir abi minētie iemesli. Tas, ko es gribu teikt, - neviens nav muļķis, cilvēki ļoti labi zina, ko vajadzētu darīt. Arī valdībā strādājošie cilvēki ļoti labi zina, ko vajadzētu darīt, bet kaut kāda iemesla dēļ tas netiek darīts - varbūt būtisku lomu nospēlē intereses atkal un atkal tikt pārvēlētiem, varbūt situāciju ietekmē politisko spēku sponsoru intereses.
Piemēram, kad ieviesām eiro, bija daudz instrumentu, kā uzskaitīt naudu, kura no pelēkā sektora ienāca bankās. Tas netika darīts, vismaz sabiedrībai paziņoja, ka naudas uzskaite netika veikta. Negribu izvirzīt konspirācijas teoriju, bet var būt, ka banku lobijiem bija savas intereses un politisko spēku sponsoriem arī šajā jautājumā bija savas intereses. Nav jau noslēpums, ka politiķi ir tikai šaha figūras. Ja kāds to vēl neapzinās, tad beidzot jāsāk uz pasauli raudzīties reāli - ne jau politiķi Latvijā nosaka procesa virzību, bet cilvēki, kuri atrodas aiz politiskajiem spēkiem.
Ja darbaspēka nodokļi tiktu radikāli samazināti, mazinātos aplokšņu algu izplatība?
Nevaru izteikt apgalvojumu, ka, samazinot darbaspēka nodokļus, samazināsies aplokšņu algu problēma. Risinājums nav viena konkrēta nodokļa samazināšana, bet gan nodokļu sistēmas pārskatīšana.
Jūs piekrītat idejai, ka jāpiemēro atbildība ne tikai aplokšņu algu maksātājiem, bet arī saņēmējiem?
Jā, noteikti.
Tomēr - iedomāsimies nomaļu lauku novadu, kurā lielākais darba devējs ir uzņēmums, par kuru vietējie zina - tur daļu algas maksā aploksnē, bet darba ņēmējiem nav alternatīvas. Ja potenciālais darbinieks pateiks, ka negrib saņemt algu aploksnē, viņam nebūs kur strādāt - vismaz ne savas dzīvesvietas tuvumā.
Tam es varu piekrist, taču alternatīva ir darba devējam - maksāt nodokļus no visas algas vai daļu algas aploksnē.
Apgalvojums «ak, mēs nabadziņi, ja maksāsim visus nodokļus, mūsu bizness nevarēs pastāvēt» ir skatāms no diviem aspektiem. Viens aspekts saistīts ar nodokļu sistēmu, un es gribu atkal un atkal uzsvērt, ka nodokļu sistēma Latvijā ir jāmaina, lai tā būtu uzņēmējiem labvēlīgāka. Bet otrs aspekts ir tas, ka aplokšņu algu maksāšana ir saistīta ar uzņēmēju ieradumu tā rīkoties, respektīvi, ieradumu nemaksāt nodokļus pilnā apmērā. Var uzlabot apstākļus uzņēmējiem, valstiskā mērogā mainot nodokļu sistēmu, un tik un tā - daļa Latvijas uzņēmēju nodokļus nemaksās, jo ir dziļi iesakņojies ieradums nemaksāt nodokļus. Ir uzņēmēji, kuri, jau veidojot savu biznesu, paredz, ka nodokļi pilnā apmērā netiks maksāti. Ja, jau uzņēmumu dibinot, tiek paredzēts, ka nodokļi netiks maksāti, tad tas liecina par nopietnu problēmu sabiedrībā.
Piekrītat VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones Dienai teiktajam, ka Latvijā jānomainās paaudzēm, lai mazinātos ēnu ekonomika?
Godīgi sakot - neesmu tik naivs, lai ticētu, ka paaudžu maiņa vien novedīs pie ēnu ekonomikas mazināšanās, jo jauno paaudzi izglīto iepriekšējā paaudze. Nākamo uzņēmēju paaudzi izglīto tā uzņēmēju paaudze, kurā netrūkst nodokļu nemaksātāju. Videi ir ļoti liela nozīme - mēs redzam, ka skandināvu uzņēmēji savā valstī perfekti maksā visus nodokļus, bet, nonākot Latvijā, pārņem Latvijas uzņēmējdarbības vidē ierastos spēles noteikumus - dažkārt arī nodokļu nemaksāšanu pilnā apjomā.
Varbūt problēma ir tā, uz ko norādīja Valsts kontrole (VK), - no nodokļu maksātāju naudas finansētās iestādes naudu reizēm tērē nelietderīgi, un uzņēmēji aizdomājas: «Kāda motivācija maksāt nodokļus, ja valsts iestāžu darbinieki par šo naudu svinības rīko?»
Paraugoties plašāk, gribu uzsvērt, ka ēnu ekonomika un pelēkās naudas klātbūtne noteikti nav tikai privātā sektora problēma. Mani pašu veikt pētījumus par ēnu ekonomiku pamudināja tieši jautājums, kā tiek slēgti līgumi par valsts pasūtījumiem. Tagad mūsu pētījuma dati rāda, arī kukuļdošana ir būtiska ēnu ekonomikas daļa.
Par nodokļos nomaksātās naudas tērēšanu runājot, protams, nevar noliegt, ka VK atklātā naudas izšķērdēšana valsts budžeta iestādēs ir nopietna problēma. Turklāt negatīvi vērtējams arī tas, ka Latvijā bieži tiek pieņemti sasteigti un impulsīvi lēmumi. Uzņēmēji ir ļoti racionāli cilvēki, viņi nesaprot, ka šodien viņiem piemēro sodu par savulaik pieņemtu likumu izpildi tikai tāpēc, ka vakar likums ticis grozīts
Kas būtu jāpaveic, lai biznesa vidi padarītu draudzīgāku uzņēmējiem?
Uzņēmējiem jābūt pieejamai naudai, kas nepieciešama biznesa izveidošanai, pastāvēšanai un attīstībai. Nodokļu sistēmas kvalitāte ir svarīga, bet, ja uzņēmējiem nebūs pieejama nauda biznesa izaugsmei, valsts ekonomikas augšupejas nebūs.