Es varu atbildēt par to, kas šajos gados notika. 2004.gadā faktiski nebija cilvēkresursu programmas. Kad to iedzīvināja, pirmoreiz notika nozīmīga medicīnas darbinieku atalgojuma paaugstināšana. Līdz ar to pakalpojumu vienība, kura tiek pirkta no ārstniecības iestādēm, ir kļuvusi dārgāka. Šī atalgojuma daļa diemžēl tagad ir jāsamazina. Otra lieta - medicīna kļūst arvien tehnoloģizētāka. Mums ir reģionalizēta kardioloģiskā palīdzība. Kardioloģiskajā palīdzībā, pateicoties profesora Andreja Ērgļa uzņēmībai un ģenialitātei, esam piecniekā pasaulē. Tādi rezultāti, kādi triju gadu laikā mirstības samazināšanā ir sasniegti kardioloģijā, nav nevienā pasaules valstī.
Tas labi. Bet kādēļ, piemēram, endoprotezēšanai, nav naudas?
Samazinājums ir būtisks visās jomās, un es jums teicu - tas lielā mērā saistīts ar to, ka atalgojums gāja uz augšu, un tagad noraut to lejā tādu, kāds tas bija 2005.gadā, tā būtu katastrofa.
Tātad vaina ir tajā, ka lielāka naudas masa ir novirzīta mediķu atalgojumam?
Ne tikai mediķu atalgojumam, bet arī tehnoloģijām un tādu pakalpojumu sniegšanai, kādu iepriekš nebija. Tai skaitā medikamentozajai palīdzībai.
Par cik proporcionāli šogad ir samazināts budžets ārstēšanai un par cik - birokrātiskajam aparātam?
Es jums varu pateikt kopējo summu un varu pateikt attiecību samazinājumam starp ģimenes ārstiem un stacionāro palīdzību. Kopējais otrā pusgada budžeta samazinājums ir 89,8 miljoni latu. No tā samazinājums atalgojumam sastāda 17,2 miljonus un pārējiem izdevumiem - 14,7 miljonus.
Kas ir pārējie izdevumi?
Uz administrēšanas rēķina. Ambulatorajā medicīnā palīdzības apjoms finansējuma ziņā tiek samazināts par 17 procentiem, kamēr stacionārajā palīdzībā - par 60 procentiem. Tajā pašā laikā saglabājot tādu pašu naudas apjomu bērniem, grūtniecēm, onkoloģiskajiem, infekcijas un psihiatrijas pacientiem.
Kādā veidā jūs reformēsiet veselības aprūpes pārvaldi - ministrijas departamentus un padotības iestādes?
Ļoti būtiski. (..) Kas attiecas uz aģentūrām, jāsaka paldies Eglīša kungam, ka dokuments ir izgājis cauri Ministru kabinetam un [notiks] visu aģentūru reorganizācija - likvidējot divas aģentūras, daļu funkciju pārņemot Veselības ministrijai, daļu pārdalot atlikušajām.
Un, protams, Veselības ministrija. Tas ir tas, kā nebija Eglīša kungam. Esmu izpētījusi, ka ministrijai ir nolikums ar noteiktām funkcijām, bet ministrijas struktūru var noteikt ministrs. Veselības ministrijā šodien strādā 155 cilvēki, Gundara Bērziņa laikā bija 94 cilvēki. Man grūti pateikt, vai tiem ir jābūt 50 vai 60 cilvēkiem. Es esmu izgājusi cauri arī funkcionālā audita atzinumam, kurā ir teikts, ka trūkst gan savstarpējās komunikācijas, gan stingri definētu funkciju un uzdevumu, ministrijā ir funkciju pārklāšanās. Es gribu teikt, ka ir jāizveido darbaspējīga, operatīva lēmumu pieņemšanas jeb krīzes vadības komanda.
No kurām funkcijām vai departamentiem ministrijas centrālajā aparātā atteiksieties?
Tā shēma ir jāuzzīmē nelielam cilvēku lokam. Es esmu jau apzinājusi, bet es jums nevaru pateikt. Vispirms ir jāiepazīstina cilvēki ar šo reorganizācijas shēmu un pamatojumu, un tikai tad var to publiskot.
Jūs minējāt ministrijas darbinieku skaitu, bet kopējais skaits ir daudz lielāks. Cik veselības pārvaldē kopumā ir darbinieku?
Visu kopējo es jums nevaru pateikt. Bet varu pateikt to, kas mani interesē, - Sabiedrības veselības aģentūrā ir 560 cilvēku.
Par cik to samazinās?
Tur būs cits lēmums - par funkciju pārdali. Tam ir jābūt Ministru kabineta lēmumam, ir jāiesniedz grozījumi. (..) Es nenoliedzu, ka sabiedrības veselība ir ārkārtīgi svarīga lieta. Visi pētījumi, ko veica, - cik daudz dzer kolu, cik daudz dzer ūdeni -, mēs drusku pārspīlējam. Protams, tur ir daudz dziļāki atkarību pētījumi. Bet, ja uzreiz neseko tūlītēja darbība, tad tiem nav lielas nozīmes.
Kāds būs ietaupījums, pārdalot funkcijas? Gadās, ka, pārdalot funkcijas, cilvēku skaits būtiski nemazinās, varbūt ietaupa uz grāmatvedību.
Tie varētu būt ne vairāk par desmit miljoniem. (..) Ja likvidētu visas pārraudzības iestādes, visas aģentūras, nevienu funkciju nerealizētu - būtu 20 miljoni.
Vai pēc šīs reorganizācijas cilvēki var cerēt, ka būs vairāk naudas ārstniecībai, tai pašai endoprotezēšanai?
Jā. Viņi varēs turpināt ārstēšanos, tikai kā neatliekamo endoprotezēšanu. Nākamajā nedēļā man ir tikšanās ar Zviedrijas ekonomikas augstskolas kuratoru, kuram ir sekojošs piedāvājums. Zviedrijā ir garas rindas uz dažādiem plānveida pakalpojumiem - gan uz kardioloģiju, gan uz endoprotezēšanu, un tas, protams, dārgāk maksā. Viņu piedāvājums ir šos pakalpojumus pirkt Latvijā. Ja runājam par Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, ir ieviesta kvalitātes vadības sistēma, šī ārstniecības iestāde ir akreditēta pēc ISO standarta. Tā ir gatava pirkt šos pakalpojumus, lai saīsinātu rindu un, pats galvenais, lai nopirktu lētāk.
Ko mūsu iedzīvotāji no tā iegūs?
Tas dos papildu finansējumu un kvalifikāciju ārstiem. Šodien viņiem ir kvotas un ir rinda - cilvēki gaida, bet nevar nākt, jo nav naudiņas, par ko samaksāt, arī ārsts sēž un gaida.
Ko paredz māsterplāns līdz 2013.gadam? Papildu pašlaik minētajām slimnīcām, ar kurām slēgs līgumus kā ar aprūpes slimnīcām vai par ambulatoro palīdzību, vai ir plānots vēl kādas slimnīcas nosacīti aizvērt - neslēgt līgumus par stacionāro aprūpi?
Redziet, māsterplāns tagad tiek izstrādāts. Tas ir politiskās plānošanas dokuments, kas steidzami jāuzraksta. Tajā tad arī tas atspoguļosies.
Ministrs Eglītis iepriekš par māsterplānu izteicās, ka no 59 slimnīcām paliks 24. Vai jūsu aplēses ir līdzīgas?
Šodien uz to grūti atbildēt. Negribas arī satraukt pašvaldību mediķu sabiedrību. (..)
Jums jau ir bijušas vairākas tikšanās ar slimnīcu vadītājiem, un vēl tādas plānojat. Vai ir iespējamas atkāpes no jau pieņemtajiem valdības noteikumu grozījumiem?
Ministru kabinets lēma, ka tādā gadījumā, ja veidojas apvienības un slimnīcas pašas vienojas, kā savā starpā sadala profilus, - varbūt. Bet, runājot ar kolēģiem Slimnīcu biedrībā, es godīgi teicu - jūs saprotiet, ka tās, kolēģi, būs retas slimnīcas, kurās abās paliks stacionārā palīdzība. Un viņi to saprot. Atkarībā no speciālistu nodrošinājuma, materiāltehniskās bāzes vienā vietā būs speciālisti stacionārās palīdzības nodrošināšanai, otrā vietā - ambulatorās. Bet ko viņi iegūst apvienībā? Katra iegūst 500 000 latu ERAF līdzekļu infrastruktūras uzlabošanai.
Paredzēts, ka onkoloģiskie pacienti 80 procentos gadījumu ķīmijterapiju un staru terapiju saņems tikai ambulatori. Lauku iedzīvotājiem tās ir vairākas stundas ceļā uz mājām, ne visiem ir radi Rīgā vai nauda viesnīcai...
Viņi mājās no Onkoloģijas centra noteikti nebrauks, viņiem būs jāpaliek Rīgā. Es jums teikšu - tas ir sociāls jautājums. Bet tādas staru terapijas ar tādiem rezultātiem pirms pieciem gadiem vēl nebija.
Tas, ka būs jāiet uz MK un jāprasa nauda, tas ir viennozīmīgi. Es esmu tam gatava. Pirmajā tikšanās reizē Repšes kungs teica - ne uz kādu naudu neceriet. Savukārt Dombrovska kungs teica - neuztraucieties, es esmu apņēmies to, ko vienošanās reizē panācām, un, ja jūs veiksiet strukturālās reformas, finansējums veselības aprūpei būs.
Jums tagad straujā tempā veselības aprūpē nāksies veikt strukturālās reformas. Veselības aprūpe ilgus gadus ir bijusi Tautas partijas pārziņā. Vai reformas līdz šim īstenībā nav veiktas tāpēc, ka ir bijis spēcīgs Tautas partijas ārstu lobijs, kurš cīnījies par to, lai viņiem būtu pēc iespējas vairāk naudas, bet viņus neinteresēja efektīvas veselības sistēmas izveide?
Gribu pilnīgi noraidīt jūsu teikto. Veselības aprūpe visilgāko Latvijas neatkarības laiku bija TB/LNNK pārziņā. Tikai kopš 2004.gada tā ir Tautas partijas pārziņā. Jāteic, ka ar ministra Gundara Bērziņa atnākšanu bija būtiskas izmaiņas, pirmkārt, cilvēkresursu programmā. Otrkārt, dažu pakalpojumu decentralizācijā kardioloģijā ar fantastiskiem rezultātiem, profilakses pasākumu ieviešanā kaut vai attiecībā uz skolām. Tāds precedents PVO vēsturē nav bijis, ka kādam politiķim iedod balvu par veselīga dzīvesveida realizēšanu savā valstī.
Bet kur palika reformas? Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka 2007.gadā norādīja, ka slimnīcas apvienojušās, bet gultu skaits samazinājies tikai nedaudz.
Reformas nekur nepalika. Gultu skaitam nav nekādas nozīmes. Svarīgi, kur ir izvietots pakalpojums, kur var saņemt medicīnisko pakalpojumu.
Pirms jūsu apstiprināšanas amatā jau daudz tika runāts par to, ka jūs saņēmāt atlīdzību no zāļu firmas, par kuras vakcīnu iepirkšanu jūs lēmāt. KNAB atklāja interešu konflikta pazīmes. Vai jūs savā rīcībā saskatāt problēmu?
Gribu teikt, ka kompetentās institūcijas to izkontrolēja, pārkāpumu tur nav atradušas. Es nepiedalījos iepirkumu komisijās pēc 2004.gada. Es kā vadītāja parakstu visus līgumus, tur citādi nevar būt, bet mums ir atbildīgās amatpersonas, kas ir iepirkumu komisijās.
Ko jūs varat pateikt Latvijas iedzīvotājiem, ņemot vērā lielo budžeta samazinājumu, visas milzīgās strukturālās reformas, ar ko viņi var rēķināties - kādus veselības pakalpojumus viņi saņems un kādus ne?
Cilvēki saņems neatliekamo un ambulatoro palīdzību. Faktiski valsts apmaksātu plānveida palīdzību šajā brīdī nevar saņemt. Tajā pašā laikā, pēc strukturālajām reformām cilvēki varēs pretendēt uz kvalitatīvāku veselības aprūpes pakalpojumu. Un tas ir tas mērķis.
Tā palīdzība tikai būs tālāk no viņiem.
Tas nav svarīgi. Kad man zvana no laukiem, es vienmēr jautāju - kāpēc jūs negribat tuvākajā slimnīcā? Cilvēki ļoti grib Rīgas slimnīcā.