Pašu personu veidotus uzkrājumus eksperti min kā teju vienīgo veidu, kā nodrošināt kaut cik pārtikušas vecumdienas. Taču izskanējuši arī brīdinājumi, ka cilvēki, kas pensijā dosies pēc gadiem divdesmit, var rēķināties tikai ar pašu uzkrāto pensijas kapitālu, jo pašreizējās 1. līmeņa pensijas to līdzšinējā veidolā vispār vairs nepastāvēs.
Teorētiski arī Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma, taču praksē tās sniegtos labumus bauda tikai retais - valsts fondētās pensijas jeb tā dēvētais otrais pensiju līmenis, kura dalībnieku skaits pārsniedz vienu miljonu cilvēku, Latvijā reāli tika ieviests tikai no 2001. gada vidus, bet iespēju brīvprātīgi krāt līdzekļus vecumdienām tā dēvētajā trešajā pensiju līmenī pagaidām izmanto tikai nepilni 200 tūkstoši iedzīvotāju, liecina Labklājības ministrijas un Latvijas Komercbanku asociācijas dati.
«Bismarka izveidotā pensiju sistēma, kas balstās uz paaudžu solidaritātes principu un tika izveidota XIX gadsimta beigās, vairs nestrādā. Šī sistēma balstījās uz principu, ka darba tirgus attīstības tendences vienmēr būs izteikti pozitīvas, tas ir, darba tirgū esošo skaits arvien pieaug. Šķiet, zviedri bija pirmie, kuri saprata, kāda būs negatīvo demogrāfisko tendenču ietekme uz pensiju sistēmu, un izstrādāja šo triju pensiju līmeņu modeli, kuru Latvija ieviesa vēl pirms pašas Zviedrijas,» stāsta apdrošināšanas kompānijas Compensa Life Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons, kurš 90. gadu beigās piedalījies šī pensiju sistēmas modeļa izstrādē.
Toreiz sistēma tika modelēta, paredzot, ka, lai nodrošinātu pietiekamu pensiju vecumdienās, otrā pensiju līmeņa iemaksu likmei jābūt 10%. Aizpērn šī iemaksu likme jau bija sasniegusi 8%, taču, lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus, tā tika samazināta līdz 2%, vienlaikus likumā paredzot, ka pakāpeniski šī likme varētu tikt palielināta līdz 6%. Compensa Life Vienna Insurance Group aplēses, kas veiktas, pieņemot, ka uzkrājuma periodā otrā pensiju līmeņa ienesīgums būs 0%, liecina, ka pat pāris procentpunktu mazāka iemaksu likme nozīmē mazāku pensiju nākotnē. Piemēram, 25 gadus vecam cilvēkam, kuram otrā pensiju līmeņa iemaksas tiek rēķinātas no 400 latu lielas mēnešalgas, 2% iemaksu likme vecumdienās ļaus saņemt 48 latus lielu otrā pensiju līmeņa pensiju mēnesī. 6% liela iemaksu likme šim pašam cilvēkam nodrošinātu 144 latus un 20 santīmus lielu otrā līmeņa pensiju mēnesī, bet 10% liela iemaksu likme - pat 240 latus un 33 santīmus lielu otrā līmeņa pensiju katru mēnesi.
Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem tieši pērn, kad valsts fondēto pensiju iemaksu likme bija 2%, otrajā pensiju līmenī iemaksātā pensiju kapitāla pieaugums sasniedzis rekordaugstu ienesīgumu - 13,17%. Sociālā budžeta «lāpīšanu» uz otrā pensiju līmeņa rēķina privātā sektora eksperti sauc par īstermiņa domāšanu.
Tikmēr Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas vadītāja Rudīte Zvirgzdiņa Dienai atzīst, ka diskusijas par pensiju sistēmas stabilitāti savā ziņā tomēr ir veicinājušas iedzīvotāju interesi par iespējām pašiem krāt līdzekļus savām vecumdienām. «Par to sāk interesēties arvien jaunāki cilvēki,» viņa norāda. «Iemaksu līmenis gan ir ļoti dažāds. Darba devēji, kas veic iemaksas privātajos pensiju fondos, parasti raugās, lai tās nepārsniegtu līmeni, ar kuru ir iespējams saņemt nodokļu atlaides, tas ir, 10% no darba samaksas fonda. Arī darba ņēmējiem nodokļu atlaides ir svarīgs aspekts, bet klientu vidū ir arī tādi, kuri mēnesī iemaksā vienu, divus vai piecus latus,» skaidro R. Zvirgzdiņa. Par privātajos pensiju fondos iemaksātajām summām nav jāmaksā sociālais nodoklis.