Pētījuma rīkotāji secinājuši, ka ES pilsoņi dodas uz citām ES valstīm galvenokārt darba iespēju dēļ, vidēji ir gados jaunāki un visdrīzāk atradīs darbu. Pētījumā pievērsta uzmanība sešām Eiropas pilsētām, kas tika izvēlētas to iedzīvotāju daudznacionālā sastāva dēļ, - Barselonai, Dublinai, Hamburgai, Lillei, Prāgai un Turīnai.
Statistika liecina, ka plaša imigrācija Īrijā un tās galvaspilsētā ir nesens fenomens, kas aizsācies 90. gadu vidū gan no Eiropas Savienības, gan valstīm ārpus Eiropas. Kopš 2004. gada līdz ar Baltijas valstu un Polijas iestāšanos Eiropas Savienībā tendence bijusi sevišķi izteikta. Dublinā, kur iedzīvotāju skaits sasniedzis 11,8%, pašlaik 16,3% iedzīvotāju ir cittautieši.
Dublinā lielākā daļa iebraucēju no citām valstīm ieradušies no Polijas - 30,4%, no Lielbritānijas - 17%, Rumānijas - 9,9%, Lietuvas - 8,9%, Latvijas - 5,3%, bet ārpus Eiropas Savienības valstīm - 28,5%.
Noskaidrots, ka gados jaunāku, darbspējīga vecuma ES pilsoņu ieplūdumam ir bijusi pozitīva ekonomiska ietekme visās sešās pilsētās. Piemēram, Turīnā vietējais izvērtējums liecina, ka no ārvalstniekiem iekasētie nodokļu ieņēmumi valsts publiskajām finansēm kopumā radīja neto ieguvumu 1,5 miljardu eiro apjomā.
Pētījums arī liecina, ka jaunpienācēji ir palīdzējuši aizpildīt robus vietējos darba tirgos, sekmējuši izaugsmi jaunās nozarēs un palīdzējuši mazināt problēmas saistībā ar sabiedrības novecošanu.
Pētījumā konstatēts, ka mobilie pilsoņi bieži ir pārāk kvalificēti darbam, ko tie veic, un ka viņi, iespējams, saņem mazāku atalgojumu, vienlaikus viņiem ne vienmēr ir tādas pašas iespējas nodrošināt sev mājokli un iegūt izglītību.