Zolitūdes ietekmē
Ja nav laulības apliecības, valsts acīs tu otram cilvēkam, ar kuru kopā esi dzīvojis pat gadiem ilgi un gatavojies precēties, neesi nekas - šī skaudrā Zolitūdes traģēdijas izgaismotā patiesība bijis viens no iemesliem, kāpēc Madonas novada dzimtsarakstu nodaļā šogad laulību skaits ir audzis. To nodaļas vadītājai Vinetai Lambertei atklājuši vairāki pāri, kuri pēc traģēdijas apzinājušies, cik liela nozīme ir juridiskajam statusam. Tas mudinājis attiecības oficiāli sakārtot. Šo gadu dzimtsarakstu nodaļa plāno noslēgt ar 100 dzimtsarakstu nodaļā noslēgtām laulībām un 17 laulībām baznīcā. Jau pirmajos 11 mēnešos kopumā Madonas novadā šogad ir noslēgtas 105 laulības, tas ir par 25 laulībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā pašā periodā. V. Lamberte gan novērojusi, ka augusi tendence laulības slēgt šaurā ģimenes lokā, īpaši, ja ceremonija nenotiek vasarā. Savukārt laulāties šogad vēlējušies galvenokārt pāri, kuri ilgus gadus nodzīvojuši kopā un ir pat vairāki bērni.
Madonas novads gan nav izņēmums - augšupejoša tendence pēdējos gados ir visā valstī. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada vienpadsmit mēnešos noslēgtas 11 647 laulības, tas ir par 916 laulībām jeb gandrīz 9% vairāk nekā 2013. gada vienpadsmit mēnešos. Attiecīgi novembrī noslēgtas 640 laulību - par 40 laulībām vairāk nekā šajā mēnesī pirms gada. Un līdzīga tendence ir iepriekšējos gados ar izteiktu kāpumu 2011. gadā, kad noslēgto laulību skaits 11 mēnešos attiecībā pret iepriekšējo gadu auga gandrīz par ceturto daļu.
Speciāla aptauja
Lai LM spētu veiksmīgi turpināt īstenot mērķi stiprināt laulību institūciju un izglītot sabiedrību par tās nozīmi, šobrīd tiek organizēta aptauja, lai noskaidrotu ekspertu un jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem viedokli par laulību reģistrēšanas šķēršļiem un iespējamiem risinājumiem, kā arī par riskiem, dzīvojot kopdzīvē bez laulības reģistrēšanas. Savukārt aptaujas rezultātus plānots analizēt un izmantot, rakstot rīcības plānu 2015.-2017. gadam, lai īstenotu Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam. LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa gan pieļauj, ka rezultāti nemainīs ministrijas līdzšinējo virzību. Jau tagad pētījumi liecina, ka jauniešiem un sabiedrībai kopumā viedokļi ir pretrunīgi. Piemēram, 72% iedzīvotāju uzskata, ka partneru kopdzīve bez laulības ir pieņemama, bet tajā pašā laikā 68% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta uzskatu, ka laulība ir novecojusi institūcija. Savukārt, jo jaunāks ir cilvēks, jo biežāk parādās uzskats, ka laulība ir formāla procedūra, taču vienlaikus laulība tiek atzīta par stabilu ģimenes pamatu. Un, lai gan vērtējums ir pretrunīgs, no tā neizriet, ka laulība nav vērtība, skaidro L. Liepiņa. Viņa gan pieļauj, ka sabiedrībā varētu atkal aktualizēties jautājums par partnerattiecībām, taču tas nekļūšot aktuāls pamatnostādņu kontekstā, līdz ar to kardinālu pārmaiņu nebūšot.
Neiet tik ātri
Jau gada sākumā LM pieteica ideju par speciāliem pirmslaulību kursiem, tomēr aizvien vēl to īstenošana nav sākta, un konkrēts datums arī nav zināms. Lai gan ideja raisīja krasas diskusijas sabiedrībā, tomēr, kā tagad Dienai norāda L. Liepiņa, programma ir izstrādāta, un veikts arī pilotprojekts, taču realizācija atkarīga no Tieslietu ministrijas. Taču arī tur konkrētu datumu norādīt neviens nevarēja, atzīmējot, ka patlaban vēl notiek diskusijas, bet plašāka informācija varētu būt nākamā gada sākumā. Darbs gan pabeigts ir, piemēram, pedagogu izglītošanā, par ko atbildīga bija Izglītības un zinātnes ministrija.
Savukārt nākamā lieta, ar ko strādā LM, ir birokrātisko šķēršļu mazināšana, uz ko nereti norāda pāri, kuri vēlas laulāties. Tiks meklētas iespējas procesu daļēji padarīt virtuālu, piemēram, atļaujot vajadzīgos dokumentus laulību reģistrācijas pieteikumam iesniegt elektroniski. Madonas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vineta Lamberte gan uzskata, ka ir nepieciešams pāri pirms laulības reģistrēšanas satikt arī klātienē, taču pārmaiņas būtu nepieciešamas, lai dokumentus varētu iesniegt arī viens cilvēks, nevis obligāti abi divi. Šis ir viens no būtiskiem šķēršļiem tiem pāriem, kuri dzīvo ārzemēs, bet laulību vēlas reģistrēt dzimtenē, kā arī tiem pāriem, kur viens atrodas peļņā ārzemēs.
Rīcības plāna 2015.-2017. gadam projektu LM plāno izstrādāt jau līdz nākamā gada sākumam, taču pabeigtam tam jābūt līdz aprīlim. L. Liepiņa arī sola, ka tas netiks izstrādāts slepenībā un iesaistīta tiks gan sabiedrība, gan dažādas organizācijas.