Vai pirms sezonas cerēji, ka varētu tikt pie šādas pagodinošas balvas?
Jā. Kad ierados šeit, uzstādīju savus individuālos mērķus, un viens no tiem bija mēģināt iegūt vērtīgākā spēlētāja balvu. Skaidrs, ka gribēju spēlēt labi ne tikai pats, bet arī - lai komandas rezultāti būtu labi.
Tu esi VTB līgas regulārā čempionāta rezultatīvākais spēlētājs. Cik svarīgi tas ir tev pašam?
Es to gaidīju. Zinu, ka protu gūt punktus. Bet, tā kā esmu saspēles vadītājs, ļoti svarīgi ir atrast pareizu balansu starp punktu gūšanu patstāvīgi un partneru atrašanu. Un tieši tas, manuprāt, šosezon man labi izdevās.
Tev arī ir labākais efektivitātes koeficients VTB Vienotajā līgā.
Es domāju, ka tas varbūt pat ir svarīgāks rādītājs nekā rezultativitāte, jo efektivitāte atspoguļo tavu spēli kopumā. Es vēlos būt daudzpusīgs spēlētājs un jūtu, ka laukumā varu darīt visu. Lai komanda uzvarētu, tai nepieciešama mana palīdzība arī cīņā par atlēkušajām bumbām, rezultatīvas piespēles, pārtvertas bumbas…
Daži uzskata, ka šis statistikas rādītājs ir pārvērtēts.
Neviena statistika neparāda pilnīgu ainu. Ja es, piemēram, būtu spēlējis komandā, kura ir cita stila piekritēja, kurai neder, ka saspēles vadītājs tik ilgi kontrolē bumbu, kā es, tad varbūt mana statistika būtu sliktāka.
Vai esi kādreiz jau saņēmis kaut kur MVP balvu?
Nē, tāpēc šis man ir īpašs notikums. Arī rezultatīvākais nekad nekur neesmu bijis. Šī ir pirmā reize.
Kāpēc tu spēlē VEF, ja tev ir līgums ar Unicaja?
Ar Malagas klubu man bija divu gadu līgumus, šis ir otrais. Mēs pagājušajā sezonā uzrādījām neapmierinošus rezultātus, tika pieaicināts jauns treneris, kurš nokomplektēja pilnīgi jaunu komandu, lai sāktu visu no nulles. Es nebiju ar mieru deldēt soliņu Spānijā, tāpēc sāku meklēt iespējas, kur man ļautu spēlēt. Un tas izdevās - man nebija jāatsakās no līgumā paredzētā atalgojuma, bet VEF ieguva spēlētāju, ap kuru vēlējās būvēt komandu. Viss izdevās perfekti abām pusēm.
Iespēja spēlēt Eirolīgā, kāda tev būtu Spānijā, bet nav Latvijā, nebija pietiekami vilinošs vizulis, lai paliktu?
Manas mājas ir Kalifornijā, esmu ieradies uz otru pasaules malu, lai spēlētu. Nav vērts dzīvot prom no mājām skaistā vietā, ja neesi laimīgs nepietiekama spēles laika dēļ. Kad ierodies Eiropā, protams, mērķē iekļūt spēcīgā komandā, kas spēlē spēcīgā turnīrā, bet es jau te neesmu tāds vienīgais… Ja es būtu citā klubā, citā situācijā, kurā varētu pietiekami daudz spēlēt laukumā, droši vien paliktu Eirolīgas klubā, bet sēdēt uz soliņa Malagā nevēlējos.
Vai nebija grūti pāriet uz spēlēšanu zemākā līmenī?
Zini, nemaz nav tik slikti, jo VTB Vienotā līga ir ļoti spēcīga, plus vēl Eiropas kauss. VTB līgā mums pretī stājas vairākas Eirolīgas komandas - CSKA, Žalgiris, Lokomotiv-Kubaņ… Man joprojām ir ļoti augsta līmeņa spēļu prakse, tāpēc pievienošanos VEF neuzskatu par soli atpakaļ. Protams, būtu citādi, ja man būtu jāspēlē tikai Latvijas līgā.
Kā tu motivē sevi LBL spēlēm?
Dažkārt sezonas gaitā mums bija smagas spēles Eiropas kausā un VTB līgā, un bija tikai labi, ka starp tām bija pa kādam LBL mačam. Tagad būs kāds laiciņš, kad spēlēsim tikai Latvijas līgā. Es to uztveru kā parādu līdzjutējiem par to, ka viņi nāca mūs atbalstīt svarīgās spēlēs. Man viņiem jāpateicas ar šovu.
Vai tev ir svarīgi, ko par tevi domā fani?
(Domā.) Jā, domāju, katrs spēlētājs vēlas, lai fani novērtē viņu. Tas gan nav viegli, jo citu viedokli grūti ietekmēt. Piemēram, pagājušajā sezonā Malagā, kad sākās zaudējumi, fani sāka vainot visus pēc kārtas, bet viņi nemanīja, ka es tik un tā darīju visu, ko spēju, komandas labā… Fanu viedokli nevajag pārāk cieši ņemt pie sirds, ja viss neiet tā, kā tu vēlies, un nevajadzētu ieslīgt pašapmierinātībā, kad viss ir labi.
Ko gaidīji pirms sezonas no spēlēšanas VEF, un vai tavas cerības attaisnojās?
Patiesībā sagaidītais stipri pārsniedz manas cerības. Es nebiju domājis, ka VTB Vienotā līga būs tik spēcīga. Arī VEF sevi pozicionē kā ļoti solīdu organizāciju - te viss notiek kā visaugstākā līmeņa klubos. Te rūpējas par spēlētājiem, par biznesu. Tas ir patīkams pārsteigums, ka VEF Latvijā tuvojas Eirolīgas līmenim. Pagaidām gan klubs tur vēl nespēlē, bet viss tam nepieciešamais klubam jau ir.
Sezonas sākumā biji kluss, taču vēlāk kļuvi par līderi ne tikai laukumā, bet arī ārpus tā.
Es gribu, lai komandas biedri mani respektē. Reizēm ir tā, ka klubā ierodas jauns spēlētājs un uzreiz vēlas, lai viņam tiktu piešķirtas privilēģijas, kādas viņš vēl nav nopelnījis… Nevēlējos darīt tāpat un sākumā centos nopelnīt savu reputāciju komandā ar laukumā demonstrēto sniegumu, nevis ar vārdu un iepriekšējo klubu sarakstu. Lai partneri mani dzirdētu un ņemtu vērā manus padomus, vajadzēja šādu godu nopelnīt. Tagad viņi mani respektē kā spēlētāju un kā cilvēku. Te bija vairāki spēlētāji, kuri kopā spēlē jau gadiem un kuri lieliski saprot cits citu gan laukumā, gan ārpus tā. Lai neizjauktu to komandas garu, man un Danielsam vajadzēja pieskaņoties šim kolektīvam, nevis visiem pārējiem - mums diviem.
Cik svarīgi būs finansiālie jautājumi, lai tu paliktu VEF rindās arī nākamsezon?
Tas ir ļoti svarīgi. Es melotu, ja to noliegtu. Esmu profesionālis un dzīvoju tālu prom no mājām. Protams, arī naudas dēļ. Ja tā nebūtu svarīga, es paliktu spēlēt D-League. Ideālā variantā - ja VEF piedāvātu nedaudz mazāk nekā labākais man izteiktais piedāvājums, tad es labprāt paliktu Rīgā. Ja VEF piedāvājums būs krietni mazāks, nekā man piedāvā citur, tad - es nemelošu - pieņemšu labāko piedāvājumu, lai gan nebūšu pārliecināts, ka citur man veiksies tikpat labi un ka tur man būs tik labas attiecības ar spēlētājiem un treneri kā šeit.
Vai vari definēt, cik daudz ir «nedaudz mazāk»?
Par to vēl ir pāragri spriest. Es vēl nezinu, ko man piedāvās vasarā.
Vai esi apmierināts ar personīgo un komandas sniegumu tiktāl?
(Ilgi domā.) Mēs gūstam labākus panākumus nekā agrāk un pārrakstām vēsturi, bet es domāju, ka varējām sasniegt vēl vairāk. Gribētos uzvarēt vēl vienu spēli Eiropas kausā un pirmo reizi iekļūt labāko astoņniekā. Mums joprojām ir iespēja šosezon paveikt kaut ko īpašu VTB līgas izslēgšanas spēlēs.
Kāpēc neizdevās uzveikt spāņus Eiropas kausā?
(Nopūšas.) Tas bija smagi. Divas spēles, ko varējām uzvarēt. Sevišķi mājās. Pretiniekiem bija laba komanda… Tā bija spēle, kuru visu laiku paturu prātā, domājot, kā būtu, ja būtu.
Valencia sasniedza pusfinālu, Bilbao - finālu. Vai domā, ka pelnīti?
Viņi turpināja cīnīties un ticēt sev, guva smagas uzvaras… Nav pamata teikt, ka viņi to nebija pelnījuši. Esmu pārliecināts, ka viņi centās ne mazāk kā mēs.
Vai VEF bija pa spēkam iekļūt Eiropas kausa finālā?
Es domāju, ka noteikti! Mēs varam uzvarēt jebkuru komandu.
Tagad mēnesis jāspēlē tikai LBL. Kā tas ietekmēs komandu?
Ir laiks slīpēt lietas, pie kurām jāpiestrādā. Tagad būs vairāk laika treniņiem, kā mums saspringtā grafika dēļ trūka iepriekš sezonas laikā.
Vai pēc tam maijā būs viegli pārslēgties nopietnām cīņām VTB līgas play-off turnīram?
Jā! (Smaida.) Jo tas ir play-off (sapņaini piever acis, it kā atceroties iepriekšējās sajūtas). Tajā brīdī ir klikšķis (uzsit knipi) un katrs spēlētājs saprot - tagad vai nekad, otras iespējas vairs nebūs. Tajā brīdī neviens neslinkos - nešaubieties par to!
Nereti leģionāri pavasarī spēlē sliktāk nekā regulārajā sezonā. Vai tas nedraud arī tev?
Nedomāju vis! Tas atkarīgs no mentalitātes. Es saprotu, ka viesspēlētājam vienā brīdī var iesēsties doma - palikuši vēl tikai divi mēneši, esmu noguris, gribas mājās… Bet man šajā sezonā ir citi mērķi - sevis izaicināšana. Kā jau iepriekš minēju - gribēju iegūt MVP balvu, gribēju būt rezultatīvs, gribēju, lai komandas rezultāti ir labi… Es sev izvirzīju lērumu uzdevumu. Un labs sniegums VTB līgas izslēgšanas mačos ir viens no tiem. Es no tiesas uzskatu, ka šogad varam paveikt ko patiešām lielu ar komandu. Arī uzvarēt VTB Vienotajā līgā varam.