J.Arafāts 75 gadu vecumā 2004.gada 11.novembrī pēc ilgstošas slimošanas nomira slimnīcā Francijas galvaspilsētā Parīzē. Jau dažus gadus pirms nāves bijušais kaujinieks dzīvoja noslēgtībā, un starptautiskā sabiedrība nerēķinājās ar viņu sarunās par mieru Tuvajos Austrumos.
Daudzi viņa vadīto palestīniešu pašpārvaldi aplūko kā korumpētu, haotisku, nepotisku un autoritatīvu veidojumu, tomēr vairākums palestīniešu skumst pēc vīra, kura galvu vienmēr rotāja rūtains lakats. Jaunākā aptauja liecina, ka 82 procenti palestīniešu vēlētos, lai viņš joprojām būtu to līderis, raksta DPA. «J.Arafāts bija lielisks līderis, palestīniešu tautas simbols. Viņš nekad netiks aizmirsts,» uzskata palestīnietis Hasans Rušdi, sastapts J.Arafāta mauzolejā Rietumkrasta pilsētā Rāmallā.
«Rietumizētajam» (jo vienmēr ģērbies uzvalkā un izturas lietišķi) M.Abāsam šādu tautas mīlestību neizpelnīties, jo daudzi palestīnieši neatbalsta viņa vēlmi attiecību risināšanā ar Izraēlu izvēlēties tikai diplomātiskos ieročus. Tādēļ M.Abāsam nav izdevies rast vienotību arī pašu palestīniešu vidū. 2007.gada jūnijā islāmistu kustība Hamas no M.Abāsa vadītās partijas Fatah ar spēku pārņēma varu Gazas joslā, kas pašlaik turpina grimt aizvien lielākā izolētībā, bet kaujinieki uz Izraēlu regulāri raida pašdarinātas raķetes. Pretinieku izvērstā vardarbība traucē palestīniešu prezidenta centieniem sarunāties ar Izraēlu.
Jau vairākus mēnešus Tuvo Austrumu miera sarunas ir iesaldētas, jo M.Abāss ir paziņojis, ka pie saruna galda sēdīsies tikai tad, kad Izraēla pārtrauks jaunu apmetņu būvēšanu okupētajās Rietumkrasta teritorijās un Austrumjeruzalemē. Izraēlas konservatīvais premjerministrs Benjamins Netanjahu pilnībā noraidījis šo prasību.
Pagājušajā nedēļā M.Abāss paziņoja, ka nekandidēs janvārī paredzētajās palestīniešu pašpārvaldes prezidenta vēlēšanās, ja ASV nepārliecinās Izraēlu pildīt viņa prasības.