Pārbaudes gan vēl nav veiktas Rīgā, tomēr, Dienai dodoties nelielā apskatē kopā ar vides pieejamības ekspertiem, jau pirmajās minūtēs var secināt, ka Rīgas vēsturiskais centrs nav cilvēkiem ratiņkrēslā un jaunajiem vecākiem draudzīgs. Šī problēma aktuāla gan ir jau daudzus gadus, tomēr būtiski uzlabojumi nav jūtami.
Šķietami pieejams
No Laimas pulksteņa kopā ar biedrības Apeirons vides speciālistiem dodamies nelielā Vecrīgas apgaitā. Priekšā jau greznojas ātrās ēdināšanas restorāns McDonald's - iecienīta vieta tiem, kas grozās Vecrīgas tuvumā, un arī cilvēki ratiņkrēslā tur labprāt iegrieztos. Pie durvīm redzama arī neliela uzbrauktuve, tomēr, mēģinot pa to uzbraukt ar ratiņkrēsliem, secinājums ir viens - vizuāli tā eksistē, bet izmantojama nav. Tās slīpums ir 28%, lai gan normatīvajos aktos pieļautais slīpums ir noteikts 8%. Tāpēc bez citu palīdzības iekļūt restorānā nevar.
Tālāk dodamies uz blakus ēku, kur nesen ierīkots veikals Reserved. Pie pirmajām ieejas durvīm priekšā vairāki pakāpieni, tomēr zīmīte norāda uz ieeju blakus, kur savukārt problēmu nav - uzbrauktuve slīpa, durvis vaļā un veiksmīgi bez citu palīdzības cilvēks ratiņkrēslā var tikt iekšā. Tomēr te arī loģisks izskaidrojums - nesen veikta ēkas pārbūve, lai ierīkotu veikalu, līdz ar to prasības šajā jautājumā ir stingras.
Tālāk ceļš ved pāri ielai, kur atrodas SEB banka. Arī te pie durvīm uzlikta neliela uzbrauktuve, kas šķietami varētu atrisināt vides pieejamības problēmu, tomēr nekā - pa to var uzbraukt, tomēr saviem spēkiem cilvēks ratiņkrēslā durvis atvērt nespēj. Tīri fiziski ir nepieciešams atkāpties, bet, darot to, ratiņkrēsls var noripot atpakaļ lejā.
Atmetot ar roku, dodamies tālāk uz āra kafejnīcām, kas ierasti vasaras periodā atvērtas uz gājēju ietvēm. Nonākam Līvu laukumā, tur blakus restorānam un bāram Mad House ir izveidota āra terase, tomēr tā atrodas uz paaugstinājuma. Uz tās var nokļūt pa platu koka uzbrauktuvi. Nospriežam, ka tas varētu būt labais piemērs, tomēr tikai šķietami - lai tiktu uz uzbrauktuves jāpārvar apmēram 2 cm augsta uzbrauktuves mala, kas bez citu palīdzības nav iespējams.
Nelielo Vecrīgas apskati noslēdzam pie Līvu laukuma publiskajām tualetēm. Šī ir vieta, kur arī ar palīdzību ratiņkrēslā iekļūt nevar - pakāpieni ir tik augsti, ka grūtības sagādā arī cilvēkiem bez invaliditātes, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Secinājumi nav iepriecinoši. Lai arī šķietami gandrīz visur ir nodrošināta vides pieejamība, tomēr reāli iekļūt lielākajā daļā ēku nav iespējams. Apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Aigars Bolis uzskata, ka pie vainas ir izpratnes trūkums, kā arī sankciju neesamība.
Reģionos vēl sliktāk
Tomēr Rīga, un īpaši Rīgas vēsturiskais centrs, nav lielākā problēma. Nereti reģionos situācija ir vēl bēdīgāka. Piemēram, pārbaudēs Vidzemē secināts, ka vien 5% sabiedrisko vietu ir bērnu un invalīdu ratiņiem draudzīgas. Arī citos reģionos situācija nav pieņemama. Kā piemēru A. Bolis min kādu ēku Jelgavā - ēkai trīs ieejas, pie visām uzliktas skaistas uzbrauktuves, tomēr, ieejot pa ēkas durvīm, sagaida divi pakāpieni. Līdz ar to tikai no malas var šķist, ka problēma ir atrisināta.
Ir gan arī labie piemēri, kur, iespējams, galvenais faktors bijis labā griba. Tāds piemērs ir Siguldas pilsdrupas - arī kultūrvēsturiskais statuss nav traucējis izveidot piemērotus celiņus, uzbrauktuves un pat liftu 800 gadu vecajā tornī. A. Bolis gan piebilst, ka nevajag nonākt līdz absurdam un katrā ēkā izbūvēt ieeju cilvēkiem ratiņkrēslā, tomēr kādam risinājumam ir jābūt.
Tikai jaunajām ēkām
Pilnīga vides pieejamības nodrošināšana kā obligāta prasība šobrīd ir vien ēkām, kas tiek būvētas no jauna, pārbūvētas un atjaunotas, Dienai paskaidroja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka. Tas nozīmē, ka ēkām, kas nodotas ekspluatācijā pirms 2001. gada, kad tika veikti grozījumi likumdošanā, vides pieejamības prasības nevar piespiest ievērot. Būvvalde to var lūgt, bet rezultāts būs atkarīgs no uzņēmēju labās gribas. Savukārt ēkām, kas ir atzītas par pieminekli, var būt izņēmumu gadījumi. Rīgas Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Viesturs Brūzis Dienai paskaidroja, ka šajās situācijās, kad runa ir par vēsturiskajām ēkām, ir jāmeklē kompromisa variants. Kārtīgas uzbrauktuves pie katras ēkas nevar uzstādīt kaut vai estētiskuma dēļ, kas nereti ir būtisks aspekts. Šeit risinājums var būt īslaicīgi uzstādāmas uzbrauktuves, kas vietām arī tiek izmantotas. V. Brūzis arī uzskata, ka situācija Vecrīgā nav tik slikta, kā apgaitā novērots. Uzbrauktuves esot gandrīz visur, tomēr sarunā ar Dienu viņš atzīst, ka problēmas varētu būt ar izpildījumu. «Dzīvē ir ļoti labi automobiļi, labi automobiļi un automobiļi. Tā ir arī ar visām šim uzbrauktuvēm - kā kuro reizi gadās. Tieši tas izpildījums klibo, nevis mēs to neprasām,» sacīja V. Brūzis. Diena gan saņēma solījumu, ka turpmāk šīm situācijām uzmanības pārbaudēs tiks pievērsts vairāk, jo labā griba esot.
Arī Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa (SC) Dienai sacīja, ka problēmas ar vides pieejamību ir zināmas, tomēr vienā dienā visu Rīgu pārtaisīt nevar. Uzlabojumi ir paredzēti arī pilsētas attīstības plānā, tomēr problēmas sagādā sadarbība ar privātīpašniekiem, jo neviens normatīvais akts neļauj uzlikt jebkāda veida sodu, piemēram, par to, ka uzbrauktuve uzstādīta nepareizā leņķī.
Veidos aplikāciju
Lai starp visām negācijām uzsvērtu labos piemērus un atvieglotu cilvēku ar dažādām vajadzībām ikdienu, Apeirons augustā plāno palaist pirmo vides pieejamības aplikāciju Latvijā Mapeirons, kur apkopoti būs labie piemēri. Līdz ar to ikviens varēs izpētīt, kur ir tuvākā pieejamā kafejnīca, tūrisma objekti un labierīcības, kas brīvi ir pieejamas cilvēkam ar invalīdu vai bērnu ratiņiem. A. Bolis cer, ka ar laiku tas kļūs prestiži un uzņēmumi paši gribēs iekļaut sevi labo piemēru sarakstā, līdz ar to situācija varētu uzlaboties.