Viņš gan atzīst, ka nevar pilnībā noliegt arī sociālekonomisko procesu ietekmi uz dabasgāzes patēriņu, jo «ekonomiskās recesijas laikā dabasgāzes patēriņš Eiropā saruka par 20%. Par laimi, recesija tika pārvarēta, un pērn pieprasījums pēc dabasgāzes pieauga, tāpēc nozare varēja palielināt darbības jaudu».
Kopumā LG pērn pārdeva 1561 miljonu kubikmetru dabasgāzes (2009. gadā - 1493 miljonus kubikmetru).
Mierīgai, siltai ziemai
Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) šobrīd ir vienīgā plaša mēroga gāzes uzglabāšanas vieta ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā, tāpēc tās pamatfunkcija ir nodrošināt, lai dabasgāzes piegāde iedzīvotājiem un uzņēmumiem vismaz vienas apkures sezonas garumā nebūtu atkarīga no situācijas ārvalstu dabasgāzes ieguves vietās un starptautiskajā tirgū.
Patlaban Inčukalna PGK var uzglabāt aptuveni 4,5 miljardus kubikmetru dabasgāzes, no kuriem 2,3 miljardi ir aktīvā dabasgāze jeb tāda dabasgāze, kuru ik gadu var no krātuves piegādāt patērētājiem, pārējie 2,2 miljardi kubikmetru paliek pazemē tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai.
Ir veikti arī aprēķini par iespējamo paplašināšanos, jo, kā uzsver I. Ščerbickis, «slikts ir tas uzņēmums, kas nepēta izaugsmes iespējas». Ģeoloģiskā situācija paplašināšanos atļauj, un esam veikuši izpēti, kādi laika un finanšu resursi būtu nepieciešami, lai krātuves ietilpību palielinātu līdz 5,5 miljardiem kubikmetru gāzes, iespējamo nākotnes ieceri izklāsta Inčukalna PGK vadītājs. Ģeoloģiskā situācija arī bija galvenais iemesls tam, kāpēc PGK izveidota tieši Inčukalnā.
Skats uz Somiju
Inčukalna PGK tiek uzglabāti apmēram 1,1-1,2 miljardi kubikmetru gāzes Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu patēriņam, 400-500 miljoni kubikmetru - Igaunijas vajadzībām, apmēram tikpat - Krievijas ziemeļrietumu iemītniekiem, lielākoties Pleskavas apgabalā, bet vēl aptuveni 20-30 miljonu kubikmetru gāzes paredzēti Lietuvai - tik maz tāpēc, ka mūsu dienvidu kaimiņvalsts gāzi saņem arī «pa taisno no Krievijas», izklāsta Inčukalna PGK pārstāvis. Pārējais ir nepieciešamā rezerve.
Jau daudzus gadus ziemā visu Latvijas gāzes patēriņu nodrošina tikai Inčukalna krātuve, arī Igaunija «ziemā ir pilnībā atkarīga no mums», uzsver I. Ščerbickis, apstiprinot, ka perspektīvā tiek izskatīti varianti arī Somijas apgādei ar dabasgāzi no Inčukalna, bet, lai to īstenotu, vispirms būtu jāizbūvē gāzesvads, kas savienotu Igauniju ar Somiju. Par to «jau gadus desmit runā koridoros un kuluāros, bet lēmums netiek pieņemts», saka PGK darbības eksperts.
Stingrā robežkontrole
Galvenais Inčukalna PGK uzglabātās gāzes piegādātājs šobrīd ir starptautiska mēroga gāzes tirgus gigants - Krievijas kompānija Gazprom, bet «līgumi noslēgti ar Gazprom un Itera», stāsta I. Ščerbickis.
Dabasgāze uz Inčukalnu atceļo galvenokārt no Jamalas atradnēm Sibīrijas ziemeļrietumos pa maģistrālajiem gāzesvadiem cauri Krievijai.
«Pie Latvijas/Krievijas robežas izveidoti īpaši dabasgāzes daudzuma uzskaites punkti. Latvijā šī uzskaite un kvalitātes pārbaude notiek Kornetos. Gan Krievijas puse, gan Latvijas puse kontrolē piegādātās gāzes daudzumu un tādā veidā uzrauga viena otru. Starp Latvijas un Krievijas teritoriju tur ir aptuveni 20 km Igaunijas platības, bet tajā nav nekādu iespēju pieslēgties gāzesvadam,» izklāsta dabasgāzes uzglabāšanas eksperts.
Jānotur darbinieki
Inčukalna PGK modernizāciju piedzīvojusi jau vairākkārt, un krātuves darbība tagad tiek koordinēta no datorizēta dispečeru punkta. Aizvien pieaugošā tehnoloģiju sarežģītība prasa no darbiniekiem nepārtrauktu zināšanu papildināšanu, bet Latvijā negatavo speciālistus, kuri būtu apmācīti darbam tādā objektā kā Inčukalna PGK. Tas gan ir likumsakarīgi, jo, kā norāda I. Ščerbickis, gāzes krātuve Latvijā ir tikai viena, lielam speciālistu skaitam nebūtu, kur strādāt. Rīgas Tehniskās universitātes studentu un absolventu vidū izdodoties atrast ļoti erudītus darbiniekus, «protams, mums viņi papildus jāapmāca, bet rezultātā kļūst par augsta līmeņa speciālistiem, kurus labprāt daudzas ārzemju firmas pārpirktu, dažus jau mēģinājušas pārvilināt. Latvijas algas nav konkurētspējīgas, daudzās bagātākās valstīs speciālists par identisku darbu vienā dienā var nopelnīt tik, cik mūsu valstī veselu mēnesi strādājot, lai gan dažiem Latvijas speciālistiem profesionalitātes līmenis ir pat augstāks nekā ārzemju kolēģiem. Bet konkurētspējīga atalgojuma neesamība Latvijā ir valsts mēroga problēma, kas vērojama daudzās nozarēs».
Palikt strādāt Latvijā speciālistus pamudinot nevis patriotisms, bet mentalitāte, uzskata Ivars Ščerbickis. «Mēs, latvieši, tomēr esam mājās sēdētāji un vēl neesam pieraduši pie tāda dzīvesveida, kāds kļuvis populārs Rietumeiropā: pirmdien cilvēks aizlido ar lidmašīnu uz darbu citā valstī, nedēļu tur nostrādā un tad piektdien atlido mājās pavadīt brīvdienas ar ģimeni.»
Cena radikāli nemainīsies
Nav ekonomiski pamatotu iemeslu, kas varētu nodrošināt dabasgāzes cenas kritumu tuvākajā nākotnē, uzskata dabasgāzes industrijas eksperts un pamato: «Gāzes ieguve un transportēšana lētāka nav kļuvusi un nekļūs.»
Nevarot tomēr sacīt, ka LG būtu enerģētisko resursu neapstrīdams monopols, uzskata Inčukalna PGK vadītājs, jo «par monopolu varētu runāt tad, ja Latvijā nebūtu citu enerģijas avotu, bet patērētājiem ir brīva izvēle - nepatīk dabasgāze, var izmantot elektrību vai malku» un tieši tāpēc neesot paredzams arī krass dabasgāzes cenu kāpums, jo, «ja strauji tiktu paceltas dabasgāzes cenas, lietotāji no tās masveidā atteiktos un meklētu citus energoresursus».
Latvijas primāro energoresursu bilancē dabasgāze pēdējos gados aizņem aptuveni vienu trešdaļu (29,9-33,5%), rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati.