Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Piemāna Eiropas naudas devējus

Lai tiktu pie miljona eiro vecās saimniecības ēkas restaurācijai un izbūvētu tur jaunas studiju un izstāžu telpas, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) vadība 2010. gadā lūdza arhitektam Andim Sīlim - kā viņš pats Dienai atzīst, zibenīgā ātrumā - uzzīmēt projektu un iesniegt to konkursā, kurā sacentās kopumā desmit izglītības iestāžu.

Viens no obligātiem nosacījumiem, lai saņemtu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) apjomīgo līdzfinansējumu, bija vides pieejamības prasību ievērošana - lai jaunajā celtnē bez citu personu palīdzības varētu iekļūt un tajā pārvietoties cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Projekta dokumentācijā tam pievērsta uzmanība, taču realitāte izrādījusies pretēja.

Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Aigars Bolis uzskata, ka piebūves projekta autoru un LMA rīcība šajā gadījumā bijusi liekulīga - lai tiktu pie finansējuma, viņi Apeironam lūguši ieteikumus, kā vides pieejamību nodrošināt, un solījuši tos ņemt vērā. Konkursa dokumentācijā tie patiešām iekļauti, un tāpēc LMA pie finansējuma tika. Taču 2012. gadā, kad jaunbūve atklāta, Apeirona pārstāvji bijuši nepatīkami pārsteigti - objektā nav ievērota neviena no vides pieejamības prasībām. Televīzijas raidījuma 3/4 vadītāja Sintija Bērziņa, kura pārvietojas ratiņkrēslā, veicot eksperimentu, secināja, ka bez citu cilvēku palīdzības nespēj ne iekļūt ēkā, ne no tās izbraukt, turklāt neiespējama ir arī nokļūšana no viena stāva citā. Arī Labklājības ministrijas (LM) vides pieejamības eksperti, kuri projekta izstrādes stadijā sniedza priekšlikumus, konstatēja, ka uzbrauktuve jeb panduss neatbilst būvnormatīvos noteiktajam, atbildot uz to, LMA vadība izteikusi gatavību rast alternatīvus risinājumus, piemēram, izveidot platformas vai atbalsta margas, taču nav to īstenojusi. LM gan nostājas ēkas īpašnieces pusē, sakot, ka LMA «ņēmusi vērā vairākus būtiskus ieteikumus vides pieejamības nodrošināšanai un ierīkojusi speciālas autostāvvietas personām ar invaliditāti, marķējusi ārējās līmeņu maiņas, stikla konstrukcijas un higiēnas telpas». A. Bolis ironiski norāda, ka marķējumu esamība pārvietošanos neatvieglo.

Vaino ātrumu

«Likums paredz, ka vides pieejamības prasības jānodrošina vienā no trim veidiem - ar pacēlāju, uzbrauktuvi vai tehniskām palīgierīcēm -, un pēdējais šajā gadījumā ir piemērots risinājums, jo galvenais korpuss tāpat nav pielāgots, bet students nemācās tikai piebūvē. Man kā arhitektam gribējās uztaisīt invalīdiem atbilstošu pandusu, bet ēkas galvenais uzdevums tomēr ir pildīt tās funkcijas, lai cilvēki tur var strādāt,» skaidro projekta autors Andris Sīlis. Viņš taisnojas, ka bijis ierobežots gabarītos, jo ēka tika rekonstruēta, nevis būvēta no jauna: «Sākotnējā ideja bija saskaņota, ievērojot vides pieejamības prasības, bet pēdējā brīdī LMA mainīja prasības - nācās palielināt griestu augstumu pagrabstāvā, lai tur varētu izbūvēt fotodarbnīcu, tāpēc uzbrauktuve bija jātaisa slīpāka. Nav ideālākais variants, taču mums nācās strādāt ātri, un projekts izstrādāts zibenīgā ātrumā, lai LMA varētu tikt pie šī finansējuma,» norāda A. Sīlis.

Šāds attaisnojums neapmierina Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA), kas LMA piebūves projektā pārrauga ERAF naudas izlietojumu. «Nākamnedēļ mūsu būveksperti apsekos objektu, un lūgsim Mākslas akadēmijai par saviem līdzekļiem visus trūkumus novērst. Saprotam, ka tas prasīs jauna projekta izstrādi, līdz ar to - jaunu konkursu un būvniecību, tāpēc sākumā būs jāvienojas par darbu izpildes termiņu. Risinājuma izvēle ir viņu ziņā, bet ēkai jāatbilst vides pieejamības prasībām, jo jāsaprot, ka citādi finansējums nebūtu ticis piešķirts,» norāda VIAA Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta projektu vadītāja Ruta Mihalovska.

Būvvalde noraugās

LMA vadība rausta plecus un atbild, ka tās rīcībā neesot ziņu, ka piebūvē likumā noteiktajā kārtībā būtu konstatēta vides pieejamības prasību neievērošana. «LMA ēkā cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem ir iespējams pārvietoties ar kāpņu kāpēja palīdzību. Turklāt tas ir lietojams arī slīpajos pandusos uz jaunā korpusa lejas stāvu un augšstāvu. Mums ir personāls, kas ar kāpņu kāpēju strādā un visiem viesiem palīdz nokļūt interesējošajās telpās,» skaidro LMA rektors Aleksejs Naumovs.

LMA īpašumā esošais kāpņu kāpējs izpelnījies Apeirona kritiku: «Mēs reiz atbraucām to apskatīt, bet palikām aiz ārdurvīm, jo tas nav lietojams. Man ir standarta ratiņkrēsls, bet šim kāpņu kāpējam to nevarējām pielikt klāt. Arī iekārtas produktivitāte ir nekāda - tas darbojas ļoti lēni un dienas laikā labākajā gadījumā varētu nodrošināt tikai viena studenta pārvietošanos,» norāda Aigars Bolis.

Apeirons met akmeni arī Rīgas pilsētas būvvaldes (RPB) dārziņā, pārmetot, ka ekspluatācijā pieņemts objekts, kas neatbilst būvprojektam. Organizācija aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā bija apstrīdējusi Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (PAD) un pārsūdzējusi Administratīvajā rajona tiesā, rezultātā RPB objekta ekspluatāciju nācās apturēt. Taču PAD drīz vien paziņoja, ka Apeirona izteiktie iebildumi pēc būtības vērsti pret būvprojektā paredzētajiem vides pieejamības risinājumiem, tāpēc ēka ekspluatācijā pieņemta. Apeirons šo lēmumu apstrīdējis Administratīvajā rajona tiesā, un lieta tiks skatīta martā.

RPB pārstāve Ilze Žūka norāda, ka situācija radusies A. Sīļa kļūdaino uzbrauktuves kāpuma aprēķinu dēļ, bet būvvaldes iespējamo līdzatbildību noliedz: «Saskaņojot būvprojektu, būvvaldes pienākums nav pārbaudīt, vai visi projekta rasējumu aprēķini ir pareizi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām.»

LMA piebūve izmaksājusi 1,4 miljonus eiro, no kuriem 1,2 miljoni bija ERAF finansējums, 100 tūkstošu piešķirti no valsts budžeta, vēl tikpat lielas summas avots tiek klasificēts kā «cits publiskais finansējums» .

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?