Lai informētu par dramatisko situāciju piensaimniecības nozarē, premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) pirmdien tikās ar Eiropas Komisijas lauksaimniecības un lauku atbalsta komisāru Filu Hoganu, kurš solījis divu nedēļu laikā sagatavot risinājumus piena nozares atbalstam Latvijā.
Latvijas amatpersonas ir informējušas EK komisāru par īpašo situāciju, kādā atrodas Latvijas piena ražotāji, kuri Krievijas sankciju ietekmē zaudējuši nozīmīgu eksporta tirgu - piena eksports uz Krieviju samazinājies par 40%, norādījusi L. Straujuma. Premjeres preses sekretāre Aiva Rozenberga informē - premjere un zemkopības ministrs sarunā norādījuši, ka piena nozare veido 25% no Latvijas lauksaimniecības sektora un 60% saražotā piena tika eksportēts. No 2007. gada līdz 2013. gadam piena nozarē ir ieguldīti ap 200 miljoniem eiro. J. Dūklavs piebildis, ka pēdējo astoņu mēnešu zaudējums piena nozarē ir 44,3 miljoni eiro. Jau pirms došanās uz Briseli zemkopības ministrs medijiem norādīja, ka Latvijā joprojām ir zemākais tiešmaksājumu līmenis, kas ierobežo zemnieku konkurētspēju, un ir jārunā par negatīvo faktoru kopumu, kas radījis tik grūtu situāciju Latvijas piensaimniekiem.
Pēc divām nedēļām plānota ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sanāksme. Tieši tajā laikā 7. septembrī Briselē tiks organizēta arī vērienīga protesta akcija, kuru rīko Eiropas lauksaimniekus vienojošā organizācija Cop/Cogeca. Tā pulcēs kopā simtiem zemnieku no Eiropas valstīm, kas gatavojas pieprasīt no ES institūcijām tūlītēju rīcību, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kuri nonākuši bezprecedenta situācijā ne tikai piena un gaļas nozarē, bet arī citās jomās. Uz akciju plāno doties arī Baltijas zemnieki, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA). Viena no galvenajām prasībām būs atvēlēt piensaimniecības atbalstam apmēram 700 miljonus eiro no kopējā ES lauksaimniecības rezerves fonda, kurā ikgadējās nodevas ieskaita arī Latvijas zemnieki.
LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece I. Aizsilniece gan akcijā nepiedalīsies, jo tajā laikā būs intensīvs darba cēliens, taču Baltijas valstu lauksaimnieki uz piketu Briselē dosies ar vienotu pozīciju. Par to pagājušās nedēļas otrajā pusē sanāksmē Lietuvā vienojušies Baltijas valstu piensaimniecības kooperatīvu vadītāji, kuri nolēmuši arī rakstīt kopīgu vēstuli EK lauksaimniecības komisāram F. Hoganam, aicinot sniegt īpašu atbalstu ne tikai piensaimniekiem, bet arī kooperatīviem.
I. Aizsilniece pārstāv lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību Piena ceļš, kas ir uzņēmuma Jaunpils pienotava īpašniece. Iepriekšējos gados ir veikta ražotņu modernizācija un ieguldījumi nozares attīstībā, kas vēl jo vairāk apgrūtina situāciju. I. Aizsilniecei ir zināmas saimniecības, kas šajā vasarā vairs negatavoja lopbarību ziemai un labākajā gadījumā pārorientējās uz citām nozarēm, piemēram, graudkopību. Uzņēmums 48% saražotā bija eksportējis uz Krieviju.
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze (ZZS) Dienai sacīja, ka valdība jau ir veikusi vairākus piensaimnieku atbalsta pasākumus - pagājušajā nedēļā tā piešķīra 7,6 miljonus eiro ciltsdarba atbalstam, kas ir daļa no šim mērķim paredzētā finansējuma. Līdzīga summa ir saņemta arī no ES. Ir veikti vēl vairāki pasākumi, piemēram, kredītprocentu dzēšana. Tāpat esot veicināta jaunu tirgu apgūšana gandrīz 20 valstīs. «Tā ir nozares krīze visā Eiropā, bet Baltijas valstis atrodas īpašā situācijā, jo mums blakus ir Krievija,» sacīja A. Krauze, uzskatot, ka šī iemesla dēļ ES atbalstam Baltijas piensaimniekiem vajadzētu būt proporcionāli lielākam.
Tieši tajā laikā, kad Latvijas amatpersonas pirmdien tikās ar ES lauksaimniecības komisāru, kritisko situāciju piena nozarē vērtēja Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā. Uz to uzaicinātie arī norādīja, ka tāda krīze piena nozarē nav pieredzēta, tā sacīja Juris Cīrulis no zemnieku saimniecības Mežacīruļi. Iepriekšējās krīzēs nebija jāzaudē tik liels tirgus, kāds tagad Krievijas embargo iespaidā ir zudis uz vairākiem gadiem. Ne viņš, ne arī I. Aizsilniece valdības pagājušajā nedēļā piešķirtajā atbalstā nesaskatīja vērā ņemamu risinājumu. Biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja, ka nozarei ar valdības atvēlētajiem vairāk nekā septiņiem miljoniem eiro pietiks trim mēnešiem.