Alberts Einšteins esot teicis, ka esot tikai divas bezgalīgas parādības - Visums un cilvēku stulbums. Turklāt par Visumu viņš neesot pārliecināts. Grūti nepiekrist, noklausoties amatpersonu «debates» valdības 27. janvāra sēdē par to, vai piedalīties šā gada Expo izstādē Milānā.
Noliekam malā publiskajā telpā jau gana daudz izskanējušās tēzes par dalības tēriņu jēdzīgumu. Runa ir par to, kā izsakās ļautiņi, kuri mēnešiem ilgi bubinājuši par savu gatavību godam pildīt prezidējošās valsts pienākumus, būt starptautiskas uzmanības centrā utt. Tātad, kad jārunā par kaut ko ārpus «globālām» tēmām, mūsu amatpersonas izgāžas kā veca sēta. Dažas epizodes.
Uz jautājumu, vai izstādes rīkotāji, Itālija, neapvainosies, ja nepiedalīsimies, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs sper ārā, ka itāļi tērē savu naudu un sargā mūsu gaisa telpu. Īstenais latviešu valodas cienītājs veselības ministrs reaģē ar uzbrēcienu, ka «vot, ar šo jūs esat pārkāpuši visas pieļaujamās līnijas». Informējot par alternatīvām, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs īdzīgi paziņo, ka ir iespēja atrasties vienā paviljonā ar «tādām valstīm» kā Togo un Bolīvija. Valdības locekļi, acumirklī zaudējuši iedresēto politkorektumu, vaimanā, ka ar «tādām valstīm» zem viena jumta atrasties Latvija nevar. Valdības vadītāja apjukusi jautā Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārei, vai varbūt ZM var glābt situāciju. Pēkšņi sapsihojas satiksmes ministrs, kurš sāk kliegt, ka šādi jautājumi - vai kāda cita ministrija nevarētu izlīdzēt - esot bezatbildība. Straujuma apvainojas. Pa burzmu jau minētais Belēvičs klāsta savas pārdomas, cik ilgā laikā var organizēt normālas kāzas, kur kāzās ir vieta muzikantiem utt. Vēl izskan ES prezidējošās valsts valdības sēdei īsti piederīgas atklāsmes par «uzmešanu» un mazohistiskas nopūtas «kad mēs iemācīsimies noorganizēt lielus projektus?!» (kādi secinājumi par spēju noorganizēt prezidentūru?). Kultūras ministres piedāvājums daļēji kompensēt kaunu, piedāvājot itāļiem sarīkot plašu Latvijas kultūras programmu izstādes ietvaros, tiek izbrāķēts.
Ministri skatās viens uz otru, Straujuma nepārprotami vēlas distancēties un aicina Reiznieci-Ozolu nepīt, tā teikt, Ekonomikas ministrijas ievārītajā iekšā valdību («kāpēc jūs gribat, lai arī par to lemj valdība?»), Reizniece-Ozola uzmet lūpu, galu galā valdības vadītāja secina, ka visa šī runāšana «kaut kā ļoti nevarīgi izskatās». Un vispār - «ministri ir ļoti nospiesti».
Ko nozīmē «nospiesti»?! Par to, ka, tiklīdz nav jāgozējas prezidentūras saulītē un jāsaka svinīgas uzrunas, viņi izrādās nevarīgi? Eiropas politiskās dienas kārtības veidotāji, sasodīts.