Taču vēl tikai pirms diviem mēnešiem Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Baiba Kauliņa Dienai norādīja, ka iestāde ēkas rekonstrukcijas darbu organizēšanā nepiedalīšoties un ka «ES līdzekļus šim mērķim RD var pieteikt arī pati». Savukārt par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iesaistīšanos toreiz runāts netika, taču nozares ministrs tagad pat uzdevis sev padotajiem ierēdņiem rast risinājumu, lai no ES emisiju kvotu tirdzniecības instrumenta tiktu veidots atbilstošs projektu konkurss.
Kultūras ministrei mainīt nostāju, bet viņas kolēģim valdībā un partijas biedram - izrādīt iniciatīvu, iespējams, pamudinājis oktobrī gaidāmo Saeimas vēlēšanu tuvums, kurās kandidē gan Dace Melbārde, gan Romāns Naudiņš - publiska iesaistīšanās daudziem iedzīvotājiem svarīga kultūras objekta uzlabošanā varētu ļaut cerēt uz papildu plusiem balsošanas biļetenos. Jāpiebilst, ka šobrīd kritiskā stāvoklī esošā VEF Kultūras pils ir noslogotākā šāda tipa ēka Latvijā - tur pastāvīgi notiek mēģinājumi un nodarbības pussimtam radošo kolektīvu, savukārt pasākumu zāles rezervētas pat pusgadu uz priekšu.
Tie gan nebija ministri, kas izrādīja iniciatīvu tikties, lai kopā ar RD vadību apstaigātu brūkošo VEF Kultūras pili un lemtu par tās rekonstrukcijas finansēšanu. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) Dienai atzīst, ka pats personīgi sazvanījies gan ar D. Melbārdi, gan R. Naudiņu, sakot, ka «ir īstais brīdis sadarboties», un aicinot «parādīt labo gribu».
«Nav ko skaldīt matus par to, ko kāds teicis pirms pāris mēnešiem - VEF Kultūras pilij nav politiskās piederības un tā ir visas Latvijas kultūras pils, tāpēc ir ļoti pozitīvi, ka ministrijas nāk pretī,» saka A. Ameriks. Abiem ministriem viņš norādīja, ka pašai RD neesot tik daudz līdzekļu, lai ēku atjaunotu, tāpēc tā raugās ES fondu līdzekļu piesaistes virzienā. O. Burovs gan runā tiešākā tekstā: «Būsim godīgi - būtu ne īpaši gudri objektu renovēt tikai par Rīgas pašvaldības naudu un neizmantojot Eiropas līdzekļus. Neviens ministrs jau neko nesola - sola tikai izsludināt konkursus, kuros RD varētu startēt kopā ar citiem pretendentiem. Protams, lai uzvarētu, mums būs jāuzraksta labi pieteikumi.» Gan A. Ameriks, gan O. Burovs uzsver, ka pašvaldība nelūdzot šim projektam valsts budžeta naudu, bet gan tikai ministriju līdzdalību, lai varētu pieteikties attiecīgiem struktūrfondu projektiem. Gan D. Melbārde, gan R. Naudiņš tikšanās laikā sadarbībai piekrituši.
«Caur KM mēs varētu pieteikties Kultūras mantojuma saglabāšanas projektam, kur finansējums ir līdz pieciem miljoniem eiro, bet caur VARAM - kādā no energoefektivitātes projektiem, lai nomainītu logus, jumtu, apkures sistēmu - tur varētu pretendēt uz vēl diviem miljoniem eiro,» rēķina A. Ameriks. Projekta kopējās izmaksas ir 11 miljoni eiro, tāpēc, ja tam izdosies piesaistīt ES naudu, pašai RD VEF Kultūras pils atjaunošanā būs jāiegulda tikai aptuveni divi miljoni.
Domnieki vēlas pagūt VEF Kultūras pili atjaunot līdz Latvijas simtgades svētkiem 2018. gadā, tāpēc cer jau decembrī izsludināt iepirkumu rekonstrukcijas darbu veikšanai, lai tie varētu sākties nākamā gada pavasarī. Tikmēr ēkas iemītnieki remontdarbu sākšanos gaida ar bažām - kā Dienai jau iepriekš norādīja VEF Kultūras pils vadītāja Ženija Katkovska - Rīgā neesot alternatīvas, kur vairākiem simtiem māksliniecisko kolektīvu dalībnieku organizēt mēģinājumus un gatavoties nākamvasar gaidāmajiem skolēnu dziesmu un deju svētkiem. RD pārstāvji viņiem piedāvā izmantot kādreizējās Rīgas 99. vidusskolas telpas Krišjāņa Barona un Tallinas ielas krustojumā.