Pilsēta un dzeja dzīvo ciešā sasaistē. Nevienā citā pilsētā nevar rasties tāda dzeja kā Rīgā, domā dzejnieks un Latvijas literātu apvienības Orbīta dalībnieks Artūrs Punte. «Pati pilsēta daļēji veido šejienes autoru poētiku. Arī pilsēta bez dzejniekiem ir nedzīva. Tieši daiļliteratūra veido pilsētas garu, tās atsevišķo vietu un rajonu mītus. Pilsēta un dzeja raksta viena otru,» viņš stāsta. Lai izceltu šo pilsētas un dzejnieku īpašo saikni, Orbīta savu radošo gadu atklās 10. janvārī plkst. 20.00 ar vienas dienas izstādi koncertu, demonstrējot jaunākos darbus, kas tapuši projekta Rīgas dzejas karte ietvaros. Pasākuma norisei izvēlēta biroju ēka Gaujas ielā 5 Rīgā. Ieeja pasākumā ir bez maksas.
«Veidojot Rīgas dzejas kartes pasākumu ciklu, palīdzējām tapt vairākiem mazā žanra darbiem, kas kopā veidos tādu kā Rīgas metafizisku un tēlainu ainavu,» par gaidāmo notikumu stāsta A. Punte. «Pirmajā Rīgas dzejas kartes pasākumā pārsvarā piedalījās tikai Orbītas dalībnieki - mums bija svarīgi pārbaudīt savu hipotēzi, pārliecināties, ka tā, kā mēs iecerējām, varēs strādāt,» atzīst A. Punte. «Tikai tad sākām aicināt arī citus autorus - dzejniekus un māksliniekus - veidot nelielus darbus visdažādākajos žanros - no telefonu aplikācijām līdz performancēm, piesaucot dzeju un Rīgas realitātes.»
Izstādē koncertā savus darbus šoreiz demonstrēs Alise Zariņa, Ēriks Naivo, Aleksandrs Zapoļs, Vladimirs Svetlovs, Artūrs Punte, Krišjānis Šteins un citi. Kompaktajā, bet daudzveidīgajā izstādē būs pārstāvēti vairāki mākslas žanri - pasākumu iesāks divas performances, tām sekos videodarbi, interaktīva instalācija un datorgrafikas darbs. Pēc ģeogrāfiskās piesaistes darbi runās par Ķengaragu, Rīgas kluso centru, 11. tramvaja maršrutu un citām, mazāk noteiktām Rīgas vietām. Darbos izmantoti gan Latvijas dzejas grandu Jāņa Rokpeļņa, Jura Boiko, Jāņa Elsberga, gan jaunās paaudzes autoru Alises Zariņas, Ērika Naivo un Artūra Puntes dzejoļi.
Pats Artūrs Punte uzstāsies ar performanci UPS! Par neuzrakstīto dzejoli. «Tas ir īss stāsts no biroju dzīves, ko man palīdzēs izstāstīt teātra režisors Viesturs Roziņš. Stāsts ir par to, ka dažreiz dzeja iemiesojas ne tikai vārdos, bet ir arī notikumi, situācijas, atmosfēra, kuras tēlainā vai simboliskā puse -ja savā uztverē, protams, esam pietiekami jūtīgi - ir tik spilgta, ka to var uztvert kā dzejoli bez vārdiem. Šādas situācijas modelēšana arī kļuva par performances saturu. Redzēs, kas sanāks!» viņš stāsta.
Pasākumu noslēgs grupas V.S.K.B. uzstāšanās. Arī šīs apvienības izvēle nav nejauša - šī grupa savās melanholiskajās kompozīcijās mitoloģizē Rīgu un tās nomales.