Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) aicināja nodalīt aktuālo jautājumu par dubultpilsonību un atrisināt šo daudziem latviešiem ārzemēs svarīgo jautājumu. Taču Inese Lībiņa-Egnere (RP) tam nevarot piekrist, jo tādā gadījumā šis likums nekad netikšot sakārtots, un tajā jau ir ieguldīts liels darbs.
Pilsonības likums pēc vairāk nekā 13 gadu pārtraukuma tika atvērts, lai atceltu ierobežojumus pretendēt uz dubultpilsonību tiem latviešiem, kas, bēgdami no okupācijas režīma, atstāja Latviju un ieguva mītnes zemes pilsonību, bet laikus nepieteicās uz Latvijas pilsonību. Eiropas Savienībā, kuras dalībvalsts tagad ir Latvija, ir pieļauta dubultpilsonība, un tāpēc uz to projekta autori vēlas dot iespēju pretendēt arī tiem latviešiem, kuri ir ieguvuši ES, NATO vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu pilsonību. Projektā paredzēts arī vienkāršot kārtību, kā Latvijas pilsonību iegūst pēc 1991. gada 21. augusta dzimušie nepilsoņu bērni.
Saeimas apakškomisija, apkopojot vairāk nekā 70 priekšlikumu, bija sagatavojusi projektu izskatīšanai otrajā lasījumā, lūdzot to Ministru kabinetu izvērtēt un sniegt savu viedokli. Taču trešdien apakškomisijas sēdē valdības piedāvājuma izvērtēšana apstājās pie 2. panta, jo Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš saskatīja jaunajā redakcijā pretrunas ar to projektu, ko bija sagatavojusi apakškomisija. Komisija vienojās, ka tā savu darbu atsāks tikai pēc tam, kad būs vienojušies abu pušu eksperti. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) atzina, ka faktiski jau būtu nepieciešams rakstīt jaunu Pilsonības likumu, ņemot vērā, cik ilgi tajā nav veiktas izmaiņas, taču diemžēl tam nav tik daudz laika.