Neesmu aizgājis prom no kino, tagad filmēju dokumentālo filmu par to, kāpēc Latvijai būtu vajadzīgs Laikmetīgās mākslas muzejs. Ir atbalstītāji, kuri gribētu, lai šī filma sanāk.
Ar filmēšanu var Latvijā nopelnīt?
Jā, var ļoti labi. Bet es filmas producēju.
Kinoindustrijai Latvijā kā biznesam ir nākotne?
Šī lieta jāskatās no pareizā leņķa. Latvijas valstij nav tādas naudas kā, piemēram, Skandināvijai, kur simtprocentīgi finansētu filmas, bet, ja mēs uz šo naudu skatāmies kā uz sēklas naudu, lai apstrādātu ideju un izgatavotu kaut ko konkurētspējīgu, un dotos ar šo ideju pasaulē, tad tam ir nākotne. Mums Latvijā ir gudri, izglītoti cilvēki.
Tas nozīmē - netaisīt savas megafilmas, bet kaut ko priekš citu megafilmām?
Nē. Ideja vienkārši ir tāda, ka tev ir jāpaskatās, kā tavs lokālais stāsts varētu ieinteresēt ārvalstu auditoriju. Par Šveici ir skaidrs - pulksteņi, sieri. Tagad arī šokolāde, zāles. Latvija pasaulē neiezīmējas, ar ko tā ir specializējusies. Tāds amerikānis atbrauc, viņš drīzāk iet jau ierasto ceļu pavadā. Teiksim, par to valsti ir skaidrs, tā var paveikt to un to. Latvijas vispār nav uz kino kartes, un tā tagad tikai sāk iezīmēties. Mēs stāstām, ka Rīga ir līdzīga Prāgai. Te ir daudz dažādu stilu, var uzfilmēt Krieviju, Vāciju, ko gribi. Daudz nav jābraukā, galu galā Prāga no visām pusēm ir safilmēta.
Kā vērtējat situāciju ar filmu Dvēseļu putenis, kad nauda tās filmēšanai tika meklēta Saeimas komisijā?
Problēmas atrisinājums jāatrod ārpus problēmu loka. Līdzko Latvijas Kino centrs ir pa taisno pakļauts Kultūras ministrijai, tam nav nākotnes. Nevar ierēdnis teikt ministrei - dod naudu. Ministri pasaka, cik tiem būs naudas, lūdzu, iztērēt. Kino centrs faktiski ir uzraugošā organizācija, kura iedalīto naudu rūpīgi uzrauga. Tās funkcija nav veidot kino. Tāpēc arī Kino producentu asociācija ir ļoti aktīva par to, lai veidojas filmu institūts. Tādā gadījumā filmu institūtā būtu jāpiesaista papildu nauda un jāveido kaut kāda politika. Krīzes laikā Kino centru apgraizīja, uztaisīja par tādu ierēdņu lietu, tāpēc tur nav jāvaino ne direktors, ne kāds cits, viņiem nav spārnu.
Tāpēc man šķiet, ka Dvēseļu puteņa producents ar to ir malacis, ka aizgāja uz Saeimas izglītības komisiju un pastāstīja, cik viena filma maksā. Kad komisijas vadītāji prasa, kāpēc neejat pie Kino centra, producents pastāsta, ka viņš pieprasīja cik tur - 930 - tūkstošus, bet tas ir viss Kino centra budžets! Tā ka uzskatu, ka viņš dara pareizi, un mēs arī iesim uz komisijām un stāstīsim, ka uz Latvijas simtgadi varētu būt nevis viena filma, bet trīs. Esam pārliecināti, ka varam izveidot vēstījumu par Nameja gredzenu. Latvieši valkā šo gredzenu, bet neviens nezina, kāpēc.
Izglītības komisija tomēr ir politiķi. Vai nav tā kutelīgi, ka mākslinieks iet pie politiķa un prasa, lai tie viņam dod naudu?
Šajā gadījumā nē, domāju, ka arī politiķi kādā brīdī ir cilvēki. Viņi arī gribētu ieraudzīt kaut ko lielāku, monumentālāku. Es arī bērnībā lasīju Dvēseļu puteni, mani tas emocionāli aizskāra. Filmu no tā uztaisīt ir grūtāk, bet kāpēc gan ne.
Bet kā tāds ilgtspējīgs mehānisms, ka producenti iet pie deputātiem prasīt naudu?
Tas ir aplami, tas parāda to, ka sistēma nav pareiza. Ir jāsakārto sistēma, un tad nebūs jāiet pie politiķiem.
Lielai daļai iedzīvotāju Ēķis vēl aizvien asociējas ar LNT. Pats skatāties LNT?
Tas tā interesanti... sākumā domāju, ka man būs žēl, ka aizgāju projām, bet es ļoti ātri tiku tam pāri. TV tagad neskatos vispār, es mēģinu kaut kā ietekmēties no jaunajām pasaules tendencēm un saprast, kā būs nākotnē. Cenšos saprast, kā ir tad, kad informācija meklē tevi, - no otras puses.
Vai LNT ir kļuvis labāks vai sliktāks pēc tā pārdošanas MTG?
Nebūtu ētiski to vērtēt. Un MTG ir ārkārtīgi agresīva, spēcīga organizācija, kur viss noteikti ir salikts pa plauktiem.
Starp citu, kad vēl LNT un MTG TV3 bijām konkurenti, no viņu puses ir bijuši ļooti interesanti piedāvājumi, bet neprasiet, kādi, es šobrīd to nevaru atklāt...
MTG kanāli paziņo par aiziešanu no bezmaksas apraides. Vai, pārdodot LNT, nebija kāda cita noruna par to?
Tā ir MTG darīšana, viņi ir tīrā biznesa organizācija, un viņiem, protams, neinteresē tik daudz, kas un kā Latvijā notiek, jo viņi ir ārzemju kompānija. Viņi, es domāju, vadās pēc biznesa principiem.
Es personīgi esmu izbrīnīts par šo Mūrnieces kundzes komisiju labā nozīmē. Tā bija pirmā, kas mūs sadzirdēja. Pirms tam bija komisija Circenes kundzes vadībā. Bet viņi mūs vispār nedzirdēja.
Kāpēc Mūrnieces kundze?
Viņa pirmā sāka saprast TV principus, acīmredzot, nākot no žurnālistikas, viņa sāka saprast mūsu sāpi, kad jau pirms četriem gadiem teicām - TV biznesā sākam zaudēt savu nacionālo informatīvo telpu. Mums nebija variantu, jo pēc ES iestāšanās notika tas, ka pēkšņi ES atļauj jebkuram, kas ir, nākt un piedalīties reklāmas tirgū. Tik ierobežotā tirgū krievu televīzijas, ienākot ar savu finansējumu, protams, ar tevi konkurē tādā veidā, ka mēs nespējam sacensties... Mēs par to signalizējām, ka ir jāmaina apmaksas principi, un Mūrnieces kundze to sadzirdēja, un tas sāka mainīties uz labo pusi.
Bet kā tad mainās uz labo pusi, ja MTG programmas aiziet uz maksas apraidi?
Jā, mainās uz labo pusi tādā ziņā, ka politiķi sāk dzirdēt, bet bija jau par vēlu. MTG ir biznesa orientēta kompānija.
Bet misijas lietas, sabiedriskais labums vairs televīzijai nav svarīgs?
Es nevaru runāt par MTG. Ja es runāju kā Latvijas patriots, būtu bijis pareizāk palikt tajā bezmaksas apraidē. Ir pilnīgi skaidrs, kad es savulaik biju izbraucis pa Latgales pierobežas reģioniem... faktiski tur ir tik bēdīgi, ka puse Latgales dzīvo Baltkrievijas informatīvajā zonā, bet otra - Maskavas. Tieši tur arī bija šī bezmaksas apraide tik svarīga.
Un kā no konkurences viedokļa?
Mana pārliecība ir, ja Latvijas Televīzija apvienosies ar Latvijas Radio un veidos sabiedrisku kopējo mediju, bet neizmainīs savu domāšanu, tad MTG viņus izspiedīs laukā, kaut arī valsts dod lielu naudu. Domāšanas veids ir nepareizs.
Pati par sevi šī apvienošana ir laba ideja?
Parasti, kad apvieno, saka - mēs apvienojam tādēļ, lai... Latvijā bieži ir tā, ka apvieno apvienošanas pēc. Lai it kā būtu mazākas izmaksas, bet ir jau jāskatās arī no tāda viedokļa - to dara, lai informatīvo zonu palielinātu un lai varētu vairāk izdarīt. Vispirms ir ideja, un tikai tad izpildījums. Neizskaidrojot to sabiedrībai, tā nesaprot šo procesu vai domā, ka tādējādi nomērdēs Latvijas Radio.
To nepietiekami izskaidro, vai arī pašiem apvienotājiem nav skaidrs, kas ir tā ideja?
Esmu par 90 procentiem pārliecināts, ka viņi nezina. Latvijas Televīzija, pēc mana uzskata, vairs nav LTV. Tas ir ražošanas centrs, kas ražo produktus un savu iespēju robežās pārraida Latvijas skatītājiem. Tā televīzija, kas kādreiz bija, ir Lattelecom. Principā ir jāskatās no citas puses. Caur Lattelecom vadiem televīzija iet pie katra iedzīvotāja. Vienam tur iedod to kanālu, otram citu. Domāju, ka vēl lielākas izredzes nākotnē ir mobilo telefonu organizācijām.
Tas nozīmē, ka NEPLP būtu jāsāk domāt, ko dara Lattelecom?
Būtu jādomā kompleksi. Biznesa plāna uzdevums ir ļoti vienkāršs. Izdarīt tā, lai nacionālā informatīvā zona būtu 100% Latvijas iedzīvotājiem. Tātad pirmais punkts - es darīšu to un to. Un es kā īpašnieks iepazīstinu ar to LTV un Latvijas Radio. Un tam vajadzētu būtu precīzam uzdevumam uz vienas A4 lapas. NEPL uzdevums būti izstrādāt šo dokumentu uz vienas lapas tā, lai, aizejot pie jebkura LTV vai LR darbinieka, varētu skaidri un vienkārši atbildēt, kāpēc jāapvienojas.
Vai jums pašam ir atbilde uz jautājumu, kāpēc jāapvieno?
Neteiktu, ka jāapvieno. Bet, kā jau teicu, Latvijas Televīzija kļūst par ražošanas centru, un jādomā ir citādi... Nav vairs tikai viens kanāls. Nu, iedomājies, tagad ir 200 kanālu, un LTV ir viens no tiem. Varbūt valstij ir jāfinansē ražošanas centrs un tad jādomā, kā to raidījumu izlikt horizontāli, nevis tikai lineāri un kā aizgādāt līdz katram, un tas jau ir cits biznesa plāns. Tehnoloģijas ātri mainās, un mobilajām ierīcēm ir vēl spēcīgāka ietekme uz konkrētu klientu, konkrētu cilvēku.
Ja runājam par Latgali, tā ir cūcība, ka mēs, dzīvojošie Latvijā, domājam aptuveni 100 kilometru apkārt Rīgai. Un tā ir mūsu domāšana. Iedomājies, kas notiek, ja tavs iedzīvotājs kļūst arvien nelojālāks un jau zina, ko domā Lukašenko, nevis - ko domā Rīga. Piemēram, ja 40 vai 50 tūkstoši mūsu valsts iedzīvotāju dzīvo Īrijā, tad ir jādomā, kā viņus aizsniegt.
Ja runājam par konkurenci, vai tas nav tāds ļoti ekstra saldēdiens MTG? Viņi aiziet no bezmaksas apraides, otrām kārtām LTV iziet ārā no reklāmas tirgus. Tad jau vispār MTG ir tādā zirgā, ka nu.
MTG ir stiprs spēlētājs, par to nav runa, bet pretī tam tu vari likt tikpat.
Doma, ka LTV vairs neliks reklāmas, jums patiktu?
Tas būtu pareizi.
Bet no kā tā dzīvos?
Ideja ir tāda, ka tu nevari būt divu kungu kalps. Tajā brīdī, kad ieliec reklāmu, tu tam reklāmdevējam sāc kaut kādā ziņā izdabāt. Tāpēc arī komerctelevīzijā man mēdza teikt - kāpēc tu tos krievu seriālus liec iekšā? Mēs savus seriālus nevaram uzfilmēt, bet ārzemju seriāli par melnā un baltā policista cīņu pret narkomafiju... man jau pašam gribētos rādīt filmas, kas ir par labo un slikto Latvijā, bet mums bija jāliek krievu seriāli tādēļ, lai dabūtu labus reitingus, jo mums joprojām ir tuva krieviskā mentalitāte.
Igaunijā šāds eksperiments ir diezgan ilgi ar nacionālo televīziju, kurai nav reklāmas pieprasījumu un kura pietiekami daudz un argumentēti spēj pieprasīt finanses, un tā ir spēcīgāka par komerctelevīzijām, jo pietiekami ātri sakārtoja domāšanu.
Ja jums būtu tāda iespēja, jūs pirktu atpakaļ LNT?
Kas attiecas uz šodienu, LNT tagad jau ir citā izplatījumā. To televīzijas lietu jau sev no sirds neizrausi. Tā ka neizslēdzu, ka pēc kāda laika šajā spēlē atgriezīšos. Šobrīd mani saista zināmi ierobežojumi, kas saistīti ar LNT pārdošanas līgumu. Nu, ja nu vienīgi kāds man tos atmaksātu, tad varētu atgriezties arī ātrāk...
Ko domājat par abonentmaksu?
Nav pareizi būvēt liekas barjeras informācijas ceļā. Valstij jau vajag, lai tās pilsoņi būtu lojāli. Teiksim, Īrijā abonentmaksu latvietim tu vairs nevari paprasīt, informācija izplatās par velti. No valstiskā viedokļa ir jāsaprot, ko mēs gribam cilvēkiem pateikt, kas ir tā vērtība.
Tātad LTV aiziet no reklāmas tirgus - un tikai ar valsts finansējuma palīdzību mēģina konkurēt ar MTG?
Ja tu sēdi kaut vai dārgā Ferrari un visu laiku gāzē, tas neiet uz priekšu. LTV tagad ir jauna vadība, kas ir OK, bet, es domāju, nav tas uzdevums uzrakstīts uz vienas A4 lapas. Ar ļoti konkrētiem mērķiem.
Vai, izlasot šo interviju, Belte varētu piezvanīt Andrejam Ēķim un pajautāt priekšlikumus šai lapai?
Belte to nevar, jo viņš ir valde. Ideja ir tāda, ka Latvijas valsts bieži izdala naudu, bet nepasaka, kādiem mērķiem. Ja jūs prasīsiet Dimantam, priekš kā NEPLP ir izdalīta nauda, atbilde būs vispārīga - uzraudzīt, vadīt un tamlīdzīgi. Bet īstenībā naudu vajadzētu izdalīt, piemēram, mērķim regulēt nacionālo informatīvo telpu tā, lai tā izplestos. Un, ja pēc diviem, trim, četriem gadiem mērķi netiktu izpildīti, tad nomainītu cilvēkus. Tas ir šausmīgi vienkārši. Bet mums izdala naudu un nepasaka, kas ar to ir jādara.
Tāpēc dažkārt man liekas, ka mēs vēl dzīvojam tādā kā Latvijas PSR, kad galvenais ir izsist no kāda ierēdņa papildu naudu, bez sevišķas nojēgas, kam šī nauda ir domāta un kā to izlietot. Budžetā nauda veidojas, un man ir tikai jāizsit. Turpretim vecajās valstīs, kā Francija vai Vācija, nauda tiek izdalīta ļoti precīziem mērķiem.
Jūs jau reiz mēģinājāt politikā. Vai nevelk mēģināt vēlreiz?
Nē, jo politiķis nav orientēts uz rezultātu, bet gan uz taktiku.
Bet varbūt vajag politiķus, kuri ir orientēti uz rezultātu?
Es vienmēr tā esmu domājis - kā, piemēram, zviedri dzīvo savā valstī. Kur ir palikuši tie feodāļi, kuri kādreiz bija? Un, es domāju, tas ir rezultējies kaut kā citādi. Tā saucamā aristokrātijā, kas ilgos meklējumos ir sev definējusi, kas ir nacionālās valsts intereses. Tās ir lietas, kas ļauj valstij izdzīvot. Ja mēs paprasītu Latvijas politiķim, es pieļauju, ka viņš nevarētu pateikt, kas ir Latvijas valsts nacionālā interese. Ir jābūt stratēģijai. Un tad, kad ir nacionālās intereses definētas, tad izstrādā plānu, kā to sasniegt.
Tas pats ir ar LTV vai Latvijas Radio. Jebkuram šoferim, jebkuram gaismotājam LTV ir jāzina, kāpēc apvienojas LTV ar Latvijas Radio. Ja organizācija ir pret, viena vai otra, tas nekad mūžā nestrādās.
Urbanovičs intervijā Dienai teica, ka Dombrovska laiks ir beidzies un šobrīd ir pieprasījums pēc tādiem cilvēkiem kā Šlesers.
Es savulaik Dombrovski nesapratu, man viņš šķita pārāk eksakts. Bet viņš ir godīgs, un man kaut kā gribētos, lai viņa laiks nebeigtos. Kaut kā valsts ir palikusi prognozējama. Bet par Šleseru - visās sabiedrībās ir vajadzīgi tie trakie.
Un nobeigumā, vai kopumā Latvijas informatīvajā telpā lietas virzās uz labo pusi - tās sakārtošanā atbilstoši nacionālajām interesēm?
Nē.