Varšava neslēpj, ka tuvākajā pusgadā vēlas ievērojami palielināt savu starptautisko ietekmi. «Polija ir attīstījusi tādas valsts tēlu, kas var kļūt par jauno ES dzinēju,» uzskata Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
Iestāsies par Grieķiju
Kopš 2010. gada pavasara, kad par eirozonas un visas ES rūpju bērnu kļuva teju bankrotējusī Grieķija, bloka dalībvalstīm ne vienmēr ir izdevies būt vienotām jautājumos, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu Atēnām, kā arī Īrijai un Portugālei, kurām pie starptautiskajiem aizdevējiem vajadzēja vērsties nedaudz vēlāk.
Deķa vilkšana uz dažādām pusēm ir palielinājusi eiroskepticismu, un poļi uzskata, ka viņu uzdevums ir atjaunot ticību ES projektam. «Eiropas pamati ir apdraudēti, tāpēc tai ir nepieciešama stipra vadība,» domā D. Tusks. «Polijas prezidentūra atjaunos ticību ES institūcijām.»
Polijas premjers apgalvo, ka viņa valsts ir opozīcijā kontinentā vērojamajam nacionālisma uzplaukumam un valsts lomas pieaugumam ekonomikā. «Tās ir lietas, ko ar neapbruņotu aci var nolasīt no atsevišķu politiķu un ES dalībvalstu rīcības un paziņojumiem,» viņš pauž savas bažas aģentūrai AFP.
Varšava ir apsolījusi, ka savas prezidentūras laikā stingri iestāšoties par palīdzības sniegšanu Grieķijai un citām parādu novārdzinātām valstīm, tostarp Spānijai, kurai arī draud nespēja norēķināties ar kreditoriem. «Jautājums, vai mēs vēlamies izglābt eirozonu un Eiropas integritāti vai priekšplānā izvirzām egocentriskas nacionālās intereses,» klāsta D. Tusks.
Tajā pašā laikā Polija pati ir saņēmusi pārmetumu krusu par savu interešu pozicionēšanu augstāk par lielu daļu ES dalībvalstu nostāju. Polija ir vienīgā no 27 ES loceklēm, kas neatbalsta CO2 izmešu samazināšanu par 80% līdz 2050. gadam. Polija 90% patērētās elektroenerģijas saražo no oglēm, tāpēc Varšava uzskata, ka Briseles klimata politika apdraud valsts ekonomiskās intereses. Poļi par savu ietiepību ir saņēmuši ES augstāko amatpersonu un lielāko vides aizsardzības organizāciju nosodījumu.
Lūkojas uz austrumiem
Polija savas prezidentūras sešos mēnešos vēlas panākt ciešāku sadarbību starp ES un postpadomju valstīm. Septembrī paredzēts tā sauktās ES Austrumu partnerības samits, kurā vēl bez ES dalībvalstīm piedalīsies arī bijušās Padomju Savienības valstis Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina. Poļi cer, ka saieta laikā ES parakstīs divpusējās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu, tādējādi dodot zaļo gaismu iespējamai šīs valsts kļūšanai par bloka dalībnieci.
Varšava arī vēlas, lai vēl šogad ES parakstītu iestāšanās līgumu ar Horvātiju, kas šomēnes beidza iestāšanās sarunas un, visticamāk, 2013. gada 1. jūlijā kļūs par 28. dalībvalsti.
Par vēl vienu prioritāti poļi uzskata nepieciešamību sākt veidot ES kopējo aizsardzības politiku. «Lībijas konflikts kārtējo reizi apliecināja, ka Eiropai ir nepieciešama vienota rīcība militārajā sfērā,» uzskata D. Tusks. Polija aktīvi iestājas par ASV plānotās Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi, pret ko iebilst Krievija, uzskatot, ka tiks apdraudēta tās nacionālā drošība.
Pašreizējā ES prezidējošā valsts Ungārija var lepoties, ka tās termiņa laikā tika noslēgtas iestāšanās sarunas ar Horvātiju un apstiprināta ES romu stratēģija, kas paredz veicināt dziļāku čigānu integrāciju un mazināt daudzās sabiedrībās iesakņojušos stereotipus, kas apvij šīs tautības cilvēkus.
Tomēr visvairāk Budapeštas prezidentūra ir izcēlusies ar Ungārijas valdības iesniegto un parlamenta apstiprināto pretrunīgi vērtēto mediju likumu, kurš ES augstāko amatpersonu spiediena dēļ vēlāk tika grozīts, taču tik un tā izpelnījās ekspertu kritiku kā mediju brīvību ierobežojošs.