Neskatoties uz Polijas un Krievijas izmeklētāju slēdzienu, ka traģiskais negadījums noticis slikto laikapstākļu un poļu pilotu kļūdu dēļ, Polijā liela daļa sabiedrības joprojām netic oficiāli apstiprinātajiem katastrofas iemesliem, tādēļ ik pa brīdim turpina uzpeldēt dažādas sazvērestības teorijas.
Kačiņskis neierodas
Avionegadījuma vietā netālu no Smoļenskas lidlauka otrdien notika piemiņas pasākums, uz kuru ieradās arī Polijas delegācija 150 cilvēku sastāvā. No Polijas atbraukušo vidū bija upuru radinieki, amatpersonas un Polijas kultūras ministrs Bogdans Zdrojevskis. Pasākuma laikā notika lūgšana, ko vadīja katoļu un pareizticīgo mācītāji, bet pēc tam klātesošie nolika vainagus un iededza sveces, vēsta radio Krievijas balss.
Polijā katastrofas upuru piemiņai veltītie pasākumi sākās jau no rīta, kad netālu no galvaspilsētas Varšavas esošajā militārajā kapsētā tika atklāts piemineklis negadījumā bojā gājušajiem. Ceremonijā piedalījās arī Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis. Pēc vietējā laika pulksten 8.41 (9.41 pēc Rīgas laika) jeb brīdī, kad pirms diviem gadiem nogāzās prezidenta lidmašīna, tika ievērots klusuma mirklis.
Uz oficiālo pasākumu bija ielūgts arī bojā gājušā L. Kačiņska dvīņubrālis un bijušais premjerministrs Jaroslavs Kačiņskis, tomēr viņš neieradās, jo tajā pašā laikā piedalījās paša vadītās konservatīvās partijas Likums un taisnīgums organizētajā dievkalpojumā. Pēcpusdienā vairāki simti cilvēku J. Kačiņska vadībā devās gājienā uz prezidenta pili, kur nolika vainagus un svecītes.
Dīvainās sekcijas
Vairums poļu ir samierinājušies ar traģēdiju, kas pirms diviem gadiem līdz sirds dziļumiem satrieca 38 miljonu lielo nāciju, tomēr daudzi vēl līdz šim brīdim netic, ka Polijas prezidenta un vairāku citu augstu amatpersonu dzīvību laupīja negadījums.
Lielākais oficiālās izmeklēšanas kritiķis jau kopš laika gala ir bijis J. Kačiņskis, kurš regulāri paziņo, ka viņa brālis ir Polijas un Krievijas valdību sarīkotas sazvērestības upuris. «Man ir sajūta, ka mans brālis tika nogalināts,» viņš otrdien sacīja Polijas ziņu portālam Onet. «Polijā un ārvalstīs ir cilvēki, kuri varēja gūt labumu no viņa nāves.» Pirms dažām nedēļām J. Kačiņskis vērsās pie Eiropas Savienības līderiem ar aicinājumu vēlreiz izmeklēt aviokatastrofu.
Marta beigās Polijas ģenerālprokurors Andžejs Seremets paziņoja, ka izmeklēšanas gaitā nav gūti pierādījumi, kas norādītu uz iespējamu uzbrukumu L. Kačiņska lidmašīnai.
Poļu neticību izmeklēšanas rezultātiem pastiprināja Krievijas nevēlēšanās nodot Polijai avarējušas lidmašīnas Tu-154 atlūzas. Daudz kritizēts ticis arī krievu lēmums novietot atlūzas Smoļenskas lidlaukā zem klajas debess, kur tās tika pakļautas laikapstākļu ietekmei. Otrdien Krievija paziņoja, ka tuvākajā laikā atlūzas nodos Polijai. Tomēr Krievijā joprojām atrodas tādi ļoti svarīgi pierādījumi kā lidmašīnas melnās kastes un bojāgājušā L. Kačiņska satelīttelefons, raksta aģentūra AP.
Atsevišķiem katastrofas upuru radiniekiem aizdomas radījusi Krievijā veiktā līķu sekcija, tādēļ līdz šim Polijā ir veikta jau trīs bojāgājušo ekshumācija mirstīgo atlieku otrreizējai apskatei.
Avionegadījumā mirušā Polijas parlamenta deputāta Zbigņeva Vasermana Krievijā veiktās līķa sekcijas ziņojumā bija teikts, ka viņa labā akna ir gluži kā jaunietim, lai gan patiesībā puse no tās ir bijusi izoperēta. Bet parlamentārieša Pžemislava Gosievska līķa sekcijā teikts, ka viņa augums ir 180 centimetru, kas nav patiesība, jo viņš bija par 20 centimetriem īsāks.
Krievijas Tiesu ekspertīzes centrs noraida pārmetumus, sakot, ka pretrunas nav saistītas ar slikti veiktu līķu sekciju, bet ar to, ka vairums mirstīgo atlieku pēc katastrofas bijušas sarautas gabalos.