Jautājums šoreiz nav par to, vai radošiem cilvēkiem, kas taču strādā «mūžības», nu labi - vismaz mākslas vārdā, vispār vajag pīties ar laicīgo varu un politiku. Tik primitīvi uzlūkojot lietas, varam iebraukt auzās gluži kā popdziedātāja un harismātiskā aktrise Dženifera Lopesa, kura nule atcēlusi savu 24. jūlijā paredzēto uzstāšanos Ziemeļkiprā - vistīrāko komerckoncertu vienas šikas viesnīcas Cratos Premium atklāšanas glaunajiem viesiem par prieku. Pieņemsim, ka Lopesas aģenti (kuri savukārt pelna aldziņu no šī Dženas koncerta ekskluzīvā 3 miljonu honorāra procentiem) vienkārši nebija brīdinājuši naivo mākslinieci, ka koncerttusiņš notiks starptautiski neatzītās Turcijas Republikas Ziemeļkipras teritorijā, ka grieķu kiprioti/kiprieši sacels pamatīgu skandālu. Un Kipras grieķiem ir spēcīga diaspora, sevišķi ASV. Lopesa savā Facebook pleķītī ievietoja atvainošanās paziņojumu, ka «neatbalstīs valstis un režīmus, kuri asociējas ar cilvēktiesību pārkāpumiem». Koncerta organizatori - un starp tiem ir gan TRZK šovbiznesa pārstāvji, gan pašas Lopesas aģentūras cilvēki - draud ar «zaudējumu piedziņu» tiesā 30 - 40 miljonu dolāru apmērā, kurus māksliniecei nāksies maksāt no sava maka. Morāle - pirms ko dari, paskaties vismaz globusā (vai aiz loga) un padomā, kādas sekas būs vēlmei drusku nopelnīt.
Cita amerikāņu zvaigzne - aktrise, miera cīnītāja un bērnu glābēja Andželina Džolija - jau trešo reizi vīkšas uz Maskavu, šoreiz - lai piedalītos savas jaunākās filmas Solta pirmizrādē, kā to paredz darba līgums par grāvēja reklāmas pasākumiem. Par nogurdinošajiem reklāmas pasākumiem studijas dāsni maksā «bonusnaudu». Un Krievija izrādījusies ļoti, reizēm pat pārāk labs tirgus Holivudai.
Joks ar Džoliju ir tāds, ka šajā filmā viņa tēlo krievu spiedzi, uz savas filmas Maskavas pirmizrādi personīgi ielūgusi Annu Čepmenu - meiteni, kuru ASV apsūdzēja lielākajā krievu spiegošanas skandālā kopš aukstā kara laikiem un kura nesen ir Vīnē «apmainīta» pret tiem krieviem, kas spiegoja Amerikas labā.
Morāle: mākslinieki drīkst atļauties izrādīt savu pilsonisko un / vai politisko pārliecību arī visai ekscentriskās formās - kā Džolija, kamēr Sony Pictures Maskavas birojā kā sadeguši meklē, kur īsti Krievijas specdienesti Annu Čepmenu paslēpuši.
Tā ka nebrīnīsimies, ka uz vēlēšanām sarosīsies vietējie aktieri, komponisti un citi popstāri, kas pārdos savas sejas un balsis lokālā politiskā teātra reklāmai. Grozies kā gribi, šogad vēlēšanas Latvijā draud kļūt par grandiozāko (polit-)kultūras šovu. Kaut nu cienījamie mākslinieki un citi «populāro ģīmju» īpašnieki nepaprasītu pārāk mazu maksu par saviem pakalpojumiem… Kaut nu vietējiem negadītos kā naivajai Lopesai, izvēloties nepareizos biznesa partnerus fiksai peļņai. Kauns tak būs jānēsā uz savas, mākslinieka, sejas, kaut arī sabiedrībā valda uzskats - nu, viņš jau mākslinieks, nesaprot, ko dara. Bet kādas Latvijā pazīstamas maza privātteātra režisores politiskās aktivitātes liecina, ka saprot gan. Sievietes jau mums vienmēr gudrākas.