Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Politiskais tirgus biedē ti esībsargus

Tiesībsargam Romānam Apsītim bija autoritāte sabiedrībā, jurista zināšanas un pieredze - it kā viss, lai veiksmīgi strādātu un nostiprinātu iestādes prestižu. Tagad politiķi sapratuši, ka ar to ir par maz un ir jāmeklē cilvēks, kam bez visa minētā vēl ir drosme un iniciatīva. Taču šādu cilvēku atrast vēl nav izdevies un, iespējams, līdz kandidātu izvirzīšanas beigu termiņam 10.

februārī arī neizdosies. Tas nenozīmē, ka Latvijā nebūtu cilvēktiesībās un valsts pārvaldē kompetentu juristu. Vairāki uzrunātie ir atteikušies pretendēt uz šo posteni, jo nevēlas kaitēt reputācijai pazemojošās apstiprināšanas procedūras dēļ, kad kandidāti pret viņu gribu tiek pakļauti politiskajam tirgum, _Dienai_ atzina Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (_Vienotība_). Vēl ir kandidāti, kuriem būtu grūti panākt Zaļo un Zemnieku savienības atbalstu.

Pretendenti arī nevēlas būt saistīti ar kādu partiju, bet šādas asociācijas var rasties, ja kāds politiskais spēks nosauc viena vai otra cilvēka uzvārdu. Ģenerālprokuroru izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs, turpretim tiesībsargu - pieci Saeimas deputāti. Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzrunājot 9. Saeimu, savulaik minēja, ka prezidenta pilnvaras varētu paplašināt arī ar tiesībām nosaukt tiesībsarga kandidātu, kas, iespējams, būtu risinājums. I. Čepāne atzina, ka tiek apsvērti likuma grozījumi, lai paredzētu šīs institūcijas vadītāja izraudzīšanos atklātā balsojumā, bet tādus grozījumus, visticamāk, nevarēs attiecināt uz nākamā tiesībsarga apstiprināšanu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene (Vienotība), tāpat kā I. Čepāne, personīgi bija uzrunājusi vairākus cilvēkus un saskārusies ar uzrunāto nevēlēšanos «iet cauri šai balsošanas procedūrai», kad frakcijas sola atbalstu, bet aizklātā balsojumā izgāž. Vienotības pārstāvji jau ir pieļāvuši, ka Saeima varētu neapstiprināt nākamo tiesībsargu līdz 28. februārim, kad beidzas Romāna Apsīša pilnvaras. Tādā gadījumā biroju pēc šī datuma vada pienākumu izpildītājs no darbinieku vidus.

Politiskais tirgus nav vienīgais iemesls, kas attur cienījamus un piemērotus pretendentus. Saeimas deputāts Uģis Rotbergs (Vienotība) norādīja uz institūcijas zemo prestižu, jo cilvēki neizprot, ar ko tā nodarbojas. Un tā lielā mērā esot R. Apsīša atbildība, ka viņam nav izdevies nostiprināt tiesībsarga autoritāti, lai cilvēki, «kas ir abižoti saskarsmē ar valsti», to uztvertu kā institūciju, kur var vērsties pēc palīdzības un to arī saņemt. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis jau atmetis cerības atrast sabiedrībā populāru kandidātu, meklējumos uzsvaru liekot uz cilvēku, «kas būtu apveltīts ar iniciatīvu, pats noteiktu darba kārtību un celtu tiesībsarga prestižu». I. Circene vēlētos, lai pretendentam būtu drosme pateikt Saeimai un valdībai, kuros lēmumos ir saskatāmi riska faktori sabiedrības interesēm. I. Circene atzina, ka R. Apsītis bija personība, «bet diemžēl nespēja šo smagumu pacelt».

Ir iespaids, ka tiesībsarga izvēle rūp tikai Vienotībai, bet ZZS noskatās koalīcijas partneru pūliņos, lai gan tieši ZZS diktāta iespaidā ir radīts priekšstats, ka šādi balsojumi ir pakļauti politiskajam tirgum. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uz vaicāto par ZZS frakcijas ieguldījumu koalīcijas kopīgā kandidāta meklēšanā braši atbildēja, ka ZZS nedarot neko, bet «gan jau tiksim galā», neatklājot, kādas ir ZZS vēlmes, lai iznākums būtu pozitīvs. Apvienības Par labu Latviju! frakcijas vadītājam Edgaram Zalānam šķiet - ja jau tik grūti atrast kandidātu, tad varbūt šādu institūciju nemaz nevajag. «Tiesībsargam ir jābūt cilvēkam, kuram sabiedrība uzticas, jo tā ir institūcija, kas risina jautājumus, ar kuriem pārējā publiskā pārvalde netiek galā,» teica E. Zalāns.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Bija kompromisa figūra

Saeima Romānu Apsīti tiesībsarga amatā iecēla 2007. gada martā. Par viņu nobalsoja 70 deputātu. Viņš kā kompromisa figūra tika izvēlēts pēc tam, kad Saeima bija noraidījusi abus iepriekš izvirzītos - Rasmu Kārkliņu un Ringoldu Balodi. Iepriekš R. Apsītis ilgus gadus bija Satversmes tiesas tiesnesis.

Tiesībsarga birojs tika izveidots Valsts cilvēktiesību biroja vietā.

Kā Tiesībsarga biroja uzdevumi tika noteikti: rūpēties par personas tiesību un interešu aizstāvību, sekmēt vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu un jebkādas diskriminācijas novēršanu, veicināt izpratni par cilvēktiesībām, arī atklāt un novērst nepilnības tiesību aktos un to piemērošanā un sekot labas pārvaldības principa ievērošanai valsts pārvaldē.

Cilvēku, kuri meklē palīdzību pie tiesībsarga, kļūstot aizvien mazāk. Pirmajā gadā viņš saņēma 5122 iesniegumus, nākamajā to jau bija par pāris simtiem mazāk, 2009. gadā - 3603, bet pērn saņemts aptuveni 3200 iesniegumu. Ļoti daudz rakstot no ieslodzījuma vietām, kāds cietumnieks gandrīz katru dienu atsūta pa iesniegumam. R. Apsītis: «Jā, un tie jau saka - iznāk tā, ka gribas paņemt pistoli un viņu nošaut, lai viņš izbeidz šitā te! Nu nepamatoti raksta!»

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?