Demisijas pieprasījums uzskatāms par normālu priekšvēlēšanu laika retoriku, uzskata vairāki Dienas uzrunātie politikas eksperti. Tomēr vēlētājiem šāda politisko spēku kombinācija varētu šķist dīvaina.
Viens no prasības iesniedzējiem Imants Parādnieks (NA) atzina, ka šādā situācijā partijas ideoloģija ir otršķirīga. «Godīgumam nav sakara ar nacionālajiem jautājumiem,» pauda I. Parādnieks.
Nacionālā apvienība labprātāk sadarbotos ar Vienotību, kas tai, piemēram, tiesiskajos jautājumos, ir ideoloģiski tuvāka, tomēr, kā atzina I. Parādnieks, A. Štokenberga rīcība neesot uzskatāma par godprātīgu attieksmi pret valsti.
Politisko spēku ideoloģiskās atšķirības piemirsušās arī SC deputātiem, un, kā norādīja viens no SC prasības iesniedzējiem Ivans Klementjevs, šajā gadījumā jāskatās pēc būtības - ir nodokļi samaksāti vai nav.
Lūgumu Latvijas prezidentam Andrim Bērziņam par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai izskatītu jautājumu par neuzticības izteikšanu A. Štokenbergam, iesnieguši seši NA deputāti, to skaitā visu piecu vēlēšanu apgabalu pirmie numuri - Imants Parādnieks, Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, Inese Laizāne, Dzintars Rasnačs, Jānis Dombrava -, kā arī četri SC deputāti. Iesniegumā teikts, ka A. Štokenbergam daļēji piederošs uzņēmums ir iesaistīts darījumu shēmās ar nekustamo īpašumu, kuru mērķis ir bijis apiet nodokļu samaksu, kā rezultātā valstij ir nodarīti finansiāli zaudējumi gandrīz 400 tūkstošu latu apmērā. A. Štokenbergs demisijas pieprasījumu uzskata par priekšvēlēšanu laika rīcību.
«Skaidrs, ka viņi to vieni paši nevarēja izdarīt, tāpēc ar kādu vajadzēja sadarboties,» par NA frakcijas deputātu vēršanos pie SC izteicās politologs Ivars Ījabs un piebilda, ka vēlētājiem šāda kombinācija tomēr varētu šķist dīvaina.
Politologs arī norādīja, ka NA ietilpstošajai partijai Visu Latvijai! vienmēr ir bijušas domstarpības ar A. Štokenbergu, taču nav saprotama SC politiķu motivācija vērsties pret A. Štokenbergu, kurš vienmēr ir iestājies par SC dalību koalīcijā.
Politologu Andri Sprūdu abu partiju sadarbība nav pārsteigusi, jo ir bijuši gadījumi, kad abu politisko spēku solījumi jau ir sakrituši. Draudzēšanās ar SC, visticamāk, nešokēs arī Nacionālās apvienības vēlētājus, jo NA to uzskata par savu iniciatīvu un partijas pārstāvji SC rindās tikai meklējuši sabiedrotos. LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns politologs Juris Rozenvalds uzskata, ka abi spēki ir nodemonstrējuši spēju sastrādāties. «Ja ļoti grib, tad var sadarboties,» sacīja J. Rozenvalds un piebilda, ka pats apgalvojums, ka nekad nesadarbosies, ir kontrproduktīvs. Viņš uzsvēra, ka demokrātiskā politikā runa ir par idejām, nevis konkrētiem cilvēkiem un, ja nav iespējams sastrādāties, tad nevar darboties arī vienā parlamentā.
Visi politologi vienprātīgi atzina, ka šāda politiķu rīcība raksturojama kā priekšvēlēšanu laika aktivitāte. Andri Sprūdu izbrīna, kāpēc problēmas A. Štokenberga darbībā pamanītas tikai tagad. «Ja kāds pirms vēlēšanām pieprasa ministra demisiju, tā ir raksturojama kā priekšvēlēšanu laika loģika,» sacīja politologs. Arī Ivars Ījabs uzskata, ka tas ir priekšvēlēšanu populisms, un apšauba iespēju, ka A. Štokenbergs varētu zaudēt amatu.
Patlaban ir grūti prognozēt, vai SC frakcija atbalstīs šo iniciatīvu, jo, kā norādīja SC frakcijas deputāts Sergejs Dolgopolovs, frakcijas sēdē šis jautājums nav apspriests. Viņš sacīja, ka Saeima šobrīd strādā brīvā režīmā, tāpēc neizslēdza iespēju, ka deputāti vienpersoniski pieņēmuši lēmumu atbalstīt prasību par A. Štokenberga demisiju. SC un Nacionālās apvienības frakcijām kopumā ir 36 balsis, tāpēc, lai tiktu atbalstīta A. Štokenberga atstādināšana no amata, nepieciešams atbalsts arī no citām frakcijām.
Kā zināms, R. Dzintars un I. Parādnieks arī vērsušies tiesā ar prasību pret A. Štokenbergu par nepatiesiem, godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem. NA politiķi norādījuši, ka A. Štokenbergs tos dēvējis par ekstrēmiem, kā arī vainojis viņus par šaudīšanos pie Arta Pabrika mājas, taču tas neatbilstot patiesībai.