Līdz šā gada beigām arhitekti plāno pabeigt objekta skiču projektu, bet reāla būvniecība varētu sākties 2011.gada otrajā pusē. Investori ir cerīgi noskaņoti un gatavi projektā ieguldīt sākotnēji plānotos 250 miljonu eiro.
Kvartālā plānotas biroju ēkas, četru vai piecu zvaigžņu viesnīca ar vairākām konferenču zālēm, tirdzniecības galerija, izklaides un atpūtas centrs, stāsta projektu konsultējošās nekustamā īpašuma aģentūras Colliers International projektu vadītājs Anatolijs Streļins un piebilst: «Šis kvartāls iecerēts kā pilsētas ekonomiskās dzīves sirds.» Četru hektāru plašajā teritorijā tiks izvietota arī Aizkraukles bankas jaunā administratīvā ēka, tā papildinot banku kvartālu, kas izveidojies Skanstes ielas apkaimē. Tur jau atrodas Latvijas Krājbankas, Rietumu bankas, Nordea bankas, kā arī DnB Nord bankas centrālais birojs.
Par spīti ekonomiskajai situācijai valstī un tūrisma nozares panīkumam attīstītāji tomēr nav atteikušies no viesnīcas. Tiesa, ar tās būvniecību investori nesteigsies, turklāt tā būšot projektēta tādā veidā, lai ēku varētu izmantot arī citām funkcijām, uzsver A.Streļins. Jāatgādina, ka cita investīciju un novietojuma ziņā nozīmīga objekta - daudzfunk-cionālā centra bijušās Latvijas Pasta ēkas vietā pie Centrālās stacijas - attīstītājs krīzes iespaidā atteicās no viesnīcas, ko Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvji pēdējā sēdē vērtēja kritiski, sakot, ka viesnīca šim objektam dotu dzīvību arī tajā laikā, kad veikali un biroji ir slēgti.
Projekta autors, Vācijas arhitektu birojs Schaller Architekten 2007.gada februārī uzvarēja staptautiskā konkursā par šīs teritorijas attīstīšanu. Līdz 2010.gada beigām arhitekti iecerējuši pabeigt skiču projektu, bet pilnībā attīstīt pirmo kārtu plānots līdz 2014.gada beigām. «Protams, korekcijas var ieviest ekonomiskā situācija un, ja būs pieprasījums, tad plāni varētu īstenoties ātrāk,» skaidro A.Streļins. Viņš arī informē, ka apbūvējamajā teritorijā atstāta viena no bijušās Preču stacijas noliktavas ēkām, kas uzskatāmi raksturo 20.gadsimta sākuma industriālo arhitektūru. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija to novērtēja kā saglabājamu, tāpēc projekta attīstītāji ēku nolēmuši restaurēt.