Taču patvēruma meklētāju ierašanās Latvijā joprojām būs viens no svarīgākajiem jautājumiem, kuru deputāti izvērtēs Saeimas komisiju un frakciju sēdēs, liecināja politiķu teiktais debatēs.
Jūlijā NA deputāti pievienojās opozīcijas partijām, kas aicināja premjeri skaidrot valdības lēmumu brīvprātīgi uzņemt Latvijā 250 patvēruma meklētāju. Pa šo laiku ir daudz kas mainījies. Premjere 27. augustā tikās ar apvienības valdi un deputātiem, un šīs sarunas videoieraksts, kurā uz jautājumiem atbild arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, ir pieejams NA interneta mājaslapā. Uz iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem par šo tematu atbildes ir sniegtas arī Ministru kabineta un Iekšlietu ministrijas mājaslapā.
Nacionālās apvienības vārdā Rihards Kols Saeimas sēdē ceturtdien sacīja, ka joprojām ir jautājumi, uz kuriem nav atbildēts, - piemēram, vai ir izvērtēti visi drošības, integrācijas un sociāla rakstura riski, kā arī - vai ir pārliecība par Latvijas institūciju kapacitāti izskatīt liela skaita patvēruma meklētāju pieteikumus. «Ministru prezidente diemžēl nav vēlējusies ņemt vērā Nacionālās apvienības priekšlikumu aktualizēt un definēt vēsturisko apstākļu nozīmi, panākot Latvijai īpašā izņēmuma statusa nostiprināšanu šajā jautājumā Eiropas Savienībā,» sēdē sacīja R. Kols. Tiekoties ar NA, I. Pētersone-Godmane jau paskaidroja, ka nevar pielīdzināt personas, kas bēg no kara skartajām teritorijām, tām personām, kuras ir ieceļojušas Latvijā un kuras valsts ir atzinusi, piešķirot tām nepilsoņa pasi. No videoieraksta noprotams, ka NA līderus atbilde nav apmierinājusi.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) trešdien komisijas sēdē aicināja kolēģus izbeigt kārtot politiskos rēķinus uz šā jautājuma pamata un apzināties, ka ar 250 bēgļiem, visticamāk, nekas nebeigsies, ņemot vērā situāciju pasaulē. Tāpēc tagad esot svarīgi domāt, kā šos cilvēkus integrēt sabiedrībā. R. Kols Saeimas sēdē arī atzina, ka Nacionālā apvienība apzinās humānās krīzes apjomus, tāpēc «situācijas nopietnība un tās neatliekamā daba pieprasa pārorientēšanos no teorētisku un skaidrojošu ziņojumu uzklausīšanas uz reālu rīcību».
Pārējie priekšlikuma iesniedzēji savu nostāju nebija mainījuši. No sirds Latvijai deputātam Gunāram Kūtrim nav skaidrs, kāda būs patvēruma meklētāju uzņemšanas finansiālā ietekme uz valsts budžetu. Viņa pārstāvētā partija uzskata, ka «palīdzīgu roku patvēruma meklētājiem drīkst sniegt tikai pēc tam, kad būs novērstas sociālās problēmas pašu valstī un mūsu cilvēki varēs dzīvot cieņpilnu dzīvi». Latvijas Reģionu apvienība aicināja priekšlikumu, kas paredz uzdot valdībai sniegt Saeimā ziņojumu par bēgļu uzņemšanu, nodot Nacionālās drošības komisijai, jo šī jautājuma kontekstā būtisks ir drošības jautājums, uzsvēra Mārtiņš Bondars (LRA). Arī viņš piekrita, ka nākotnē Latvija neizbēgami saskarsies ar bēgļu jautājumu daudz plašākā apmērā, ņemot vērā situāciju pasaulē un Eiropā. Saeima tomēr nenodeva šo jautājumu izvērtēšanai Nacionālās drošības komisijai, kuras priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) norādīja uz pretrunu - iesniedzēji vēlējās panākt lielāku atklātību, bet komisijas sēdes ir slēgtas.
Premjere L. Straujuma ceturtdien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā prognozēja, ka pirmie bēgļi Latvijā ieradīsies ziemas beigās. Līdz tam laikam Latvijai, Lietuvai un Igaunijai būtu jācenšas panākt, lai te ierodas cilvēki ar baltiešiem tuvāku mentalitāti. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre I. Pētersone-Godmane pieļāvusi, ka daļa patvēruma meklētāju varētu būt arī musulmaņi, ziņo aģentūra LETA. Taču kritērijs nebūs šo cilvēku reliģiskā pārliecība, bet gan tas, vai viņi atbilst patvēruma meklētāju statusam. Jau tiekoties ar NA pārstāvjiem, I. Pētersone-Godmane uzsvēra, ka katru cilvēku vērtēs individuāli, aptuveni trīs mēnešu laikā izvērtējot, vai viņi var saņemt bēgļu statusu. Gadu bēgļi saņems pabalstu 256 eiro mēnesī, bet iestāde, kurā apgūs latviešu valodu, vēl 49 eiro. Pēc tam valsts pienākumi beigsies un bēgļi varēs brīvi integrēties darba tirgū, meklēt dzīvesvietu vai arī pārvietoties uz jebkuru citu ES valsti.