Ē. Ozols norādīja, ka pašlaik rezidences izmantošanu ierobežo likumā par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu noteiktais, ka tā ir prezidenta vasaras rezidence, kā arī ēkas kā stratēģiski svarīga objekta statuss. Normatīvie akti arī paredz, ka, prezidentam atrodoties Latvijā, rezidencē jāplīvo prezidenta standartam. Viņš pieļāva, ka Saeimas atlaišanas gadījumā 23. jūlija referendumā Bērziņš varētu izmantot Satversmē paredzētās tiesības un Saeimas darba kārtībā iekļaut jautājumu par nepieciešamajām izmaiņām likumos. Kā uzsver prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne, risinājums Jūrmalas rezidences lietā jāatrod visdrīzākajā laikā, lai samazinātu uzturēšanas izmaksas (18 170 latu mēnesī).
Ē. Ozols piektdien arī atcēla slepenības statusu Jūrmalas rezidences atsevišķām telpām, kurās atrodas desmitiem tūkstošus latu vērtas mēbeles. Slepenības statuss kopš 2008. gada šīm telpām bija noteikts, jo tajās norisinājās konfidenciālas sarunas, uzņemot citu valstu augstākās amatpersonas, tostarp prezidentus, un tās bija aprīkotas ar tehniskām ierīcēm signālu slāpēšanai, lai nepieļautu noklausīšanos.
Nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns uzskata, ka prezidenta Jūrmalas rezidence ir ļoti specifisks īpašums ļoti labā vietā, tomēr plānojuma, apdares un citu faktoru dēļ to nevar uzskatīt par ekskluzīvu savrupmāju klasiskā izpratnē. Šā iemesla dēļ ir visai sarežģīti runāt par īpašuma iespējamo turpmāko izmantošanu un vēl jo vairāk par pārdošanas cenu vai īres maksu, Nozare.lv skaidroja E. Šīns. Lai novērtētu īpašuma iespējamo vērtību, būtu jāveic objekta detalizēta izpēte. «Iespējams, laikā, kamēr šajā mājā nedzīvo Valsts prezidents, īpašumu varētu izmantot kā valsts pateicības apliecinājumu izciliem valstsvīriem, ierēdņiem, diplomātiem, pedagogiem un citiem krietniem cilvēkiem un iedibināt tradīciju, par nopelniem valsts labā ļaujot šiem cilvēkiem kādu laiku padzīvot prezidenta rezidencē,» vienu no rezidences izmantošanas veidiem iesaka uzņēmējs.