Pašlaik Juridiskās komisijas atvilktnēs vairs nav šādu Satversmes grozījumu. Ideja vēlēt Valsts prezidentu atklāti Saeimā noraidīta 2012. gada martā un 2013. gada janvārī, informēja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība). Toreiz priekšlikumā bija iekļauta arī atklāta Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšana, ko vēlāk nodalīja atsevišķā projektā, un tad šis ierosinājums guva Saeimā nepieciešamo atbalstu. Pret prezidenta izraudzīšanos atklāti bija opozīcijas partijas Saskaņas centrs un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kura tagad ir valdībā.
Jautājums par prezidenta ievēlēšanas kārtību aktualizējās pēc vairāku simtu pazīstamu cilvēku atklātās vēstules, kurā izteikta neapmierinātība ar pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa darbību, nespējot paust skaidru Latvijas pozīciju Ukrainas krīzes laikā. Trešdien šo tematu apsprieda arī Latvijas Televīzijas raidījumā Sastrēgumstunda, tajā izskanēja gan aicinājums prezidentu ievēlēt atklāti, gan ideja par tautas vēlētu prezidentu, kurai teorētiski pat ir vairākuma atbalsts Saeimā. Arī agrākajās diskusijās Juridiskajā komisijā iebildumus pret atklātu prezidenta ievēlēšanu vairāku partiju pārstāvji pamatojuši ar nepieciešamību veikt Satversmē plašākus grozījumus, lai prezidentu vēlētu tauta. Tad būtu jāpārskata arī prezidenta pilnvaru apjoms, kā arī jānosaka priekšvēlēšanu aģitācijas un finansēšanas kārtība, atgādināja I. Čepāne.
Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers (RP) ir par tautas vēlētu prezidentu. Apzinoties, ka līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām šādas izmaiņas nevarēs pieņemt, viņam tomēr šķiet svarīgi paredzēt, ka prezidentu vēl atklāti, «lai partijas prezidenta vēlēšanas nevarētu izmantot politiskās ietekmes tirgošanas mērķiem». Arī pēc atgriešanās valdībā ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nesola visu ZZS deputātu atbalstu atklātai prezidenta ievēlēšanai, jo frakcijā domas daloties. Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK vienmēr atbalstījusi atklātu prezidenta ievēlēšanu, atgādināja frakcijas vadītājs Raivis Dzintars. Taču viņš nedomā, ka A. Bērziņa trūkumi būtu tik lieli, lai tagad celtu šādu ažiotāžu, kas var valstij nodarīt vairāk kaitējumu. Visu Latvijai! savulaik vāca parakstus par Satversmes grozījumiem, lai paredzētu tautas vēlētu prezidentu, taču tagad partija ir kopā ar TB/LNNK, kura pret ideju bijusi rezervēta. Ir arī politiķi, kas noskaidrojuši, ka lielā daļā valstu prezidentu tomēr ievēl aizklāti.