Tomēr EM nav atteikusies arī no prioritāro ekonomikas nozaru noteikšanas. To saraksts tagad ir papildinājies ar transportu un tūrismu līdzās jau nosauktajai pārtikas rūpniecībai, kokapstrādei, ķīmijai un farmācijai, elektrisko un optisko iekārtu ražošanai, kā arī metālrūpniecībai un mašīnbūvei. Paredzēts, ka to atzīšana par svarīgākajām nozīmēs vairāk naudas izglītībai un bezdarbnieku pārkvalifikācijai tieši šo nozaru specialitātēs. Savukārt lielākā daļa konferencē apspriesto atbalsta instrumentu attieksies uz uzņēmumiem jebkurā nozarē, kas spēj ražot eksporta tirgū konkurētspējīgus produktus, ir ar augstiem darba ražīguma rādītājiem un pievienoto vērtību.
Par vienu no aktuālākajiem pasākumiem ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) nosauca garantiju piešķiršanu izejvielu iegādei, kas būtu iespējama, pārdalot Latvijas Garantiju aģentūrai paredzētos līdzekļus. No citām apspriestajām idejām par tālāk virzāmu A.Kampars atzina priekšlikumu atcelt uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanu avansā kā arī citu nodokļu priekšapmaksu. A.Kampars gan piebilda, ka tas valstij var radīt īslaicīgas likviditātes problēmas, ko var risināt ar starptautiskā aizdevuma palīdzību. Ministrs izteica atbalstu arī ierosinājumam neaplikt ar nodokļiem mācību stipendijas, kas nāktu par labu privātiem stipendiju fondiem. Konferencē vēlreiz tika akceptētas arī jau iepriekš valdībā izrunātās idejas par vienas pieturas principa ieviešanu Eiropas Savienības fondu administrēšanā un mikrouzņēmumu atbalsta programmu.
Konferences (tā vienlaikus bija arī atveseļošanas plāna sabiedriskā apspriešana) priekšlikumus EM ir apņēmusies apkopot, izanalizēt, vēlreiz apspriest - šoreiz Tautsaimniecības padomē - un tuvāko nedēļu laikā sagatavot ziņojumu valdībai, lai paspētu vismaz daļu no tiem iestrādāt 2010.gada budžetā.