Mārtiņš ir liepājnieks, studē maģistra programmā Karjeras konsultants Liepājas Universitātē un, kad pabeigs, būs jaunatnes lietu speciālists. Tikko viņš pusgadu nostrādājis par asistentu cilvēkiem ar invaliditāti un paralēli jau labu laiku aktīvi darbojas Liepājas jauniešu biedrībā Radi vidi pats. Caur to viņš arī saņēmis pirmo piedāvājumu pastrādāt brīvprātīgo darbu Eiropā. «Tobrīd biju bez darba. Piedāvājums nāca negaidīti, bet neatteicos,» Mārtiņš atceras.
Itālijā viņš iekļāvies brīvprātīgo grupas projektā, kuras uzdevums bija izspēlēt ielu improvizācijas teātri. Beigās gan tas izvērties par informatīvas avīzes izdošanu vietējiem jauniešiem. Projektā Spānijā, kas bija vērsts uz jauniešiem ar garīgās attīstības traucējumiem, Mārtiņš nokļuvis, pateicoties savai interesei par darbu ar jauniešiem ar īpašām vajadzībām. (Tas Mārtiņu pa daļai saista arī tāpēc, ka viņš pats bērnībā izslimojis bērnu trieku.) «Īsā laikā nācās iemācīties spāņu valodu, jo neviens nerunāja angliski,» Mārtiņš stāsta un piebilst, ka valodu prasmes, tāpat kā specifiskas, ar projektu saistītas iemaņas, ir īpašs ieguvums. Austrijā puisis strādājis organizācijā, kas administrē brīvprātīgo darbu - darbojies gan birojā, gan kā pilntiesīgs komandas loceklis palīdzējis organizēt divas starptautiskas vasaras nometnes. «Brīvprātīgo projekti var būt ļoti dažādi, taču jāizvēlas pēc savām prasmēm un interesēm, nevis pēc valsts, kur gribētos pabūt. Jādomā, kāds būs tavs ieguldījums uzņēmējorganizācijā,» Mārtiņš iesaka.
No visiem Jaunatne darbībā projektu veidiem Eiropas Brīvprātīgais darbs 2013. gadā saņems vislielāko finansējumu. Par naudas trūkumu gan nebūs jāsūdzas arī pārējiem programmas projektu veidiem - jauniešu apmaiņām, jauniešu iniciatīvām, jauniešu demokrātijas projektiem u. c. «Nākamgad Latvijai pieejamie līdzekļi programmas īstenošanai ir lielāki nekā jebkad - 2 798 738 eiro (Ls 1 966 964). Tāpēc aicinām ikvienu interesentu - neformālas jauniešu grupas, nevalstiskas organizācijas, valsts vai pašvaldību iestādes - izmantot šo iespēju un iesniegt projektus,» saka Rasa Lazdiņa, v/a Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra ES programmu daļas vadītāja. «Šobrīd jo īpaši rosinām izmantot Eiropas Brīvprātīgā darba projektu iespējas. Projektus gaidīsim no Latvijas organizācijām, kas būtu gatavas uzņemt brīvprātīgos no citām valstīm. To var darīt, piemēram, NVO dažādās darbības jomās, valsts un pašvaldību iestādes (skolas, bērnudārzi, jauniešu centri u. c.).»
Tiesa, nākamais gads ir pēdējais, kad programma Jaunatne darbībā Eiropā tiek īstenota. Kādas būs iespējas pēc tam - jaunajā ES plānošanas periodā - par to vēl tiek diskutēts. Patlaban visās Jaunatne darbībā apakšprogrammās projektus atkarībā no to īstenošanas laika var pieteikt trīs termiņos - līdz 1. februārim, 1. maijam un 1. oktobrim. Sīkāk - www.jaunatne.gov.lv/lv/jaunatne-darbiba/programma-jaunatne-darbiba.