Pēdējais atklājums man ir vīni no Provansas. Līdz šim man šī Francijas daļa asociējās tikai ar Nicu, Kannām, jocīgiem Sentropezas žandarmiem un lētiem, garlaicīgiem rozā vīniem, ko izdzert karstā laikā pludmales kafejnīcā. Ak, kā es maldījos! Man šķiet, ka Provansas rozā ir pavisam savādāks. Tajā nav ne miņas no vulgaritātes. Šobrīd man tas vairāk asociējas kā vīns ēdienam un tikai pēc tam ar vasaru. Reģiona vīndari rozā vīna darīšanas mākslu ir noslīpējuši līdz perfektumam. Tas attiecas gan uz mazām vīna darītavām, gan lieliem ražotājiem. Chateu Beaulieu Rose 2013 nāk no lielas, supermodernas vietējo vīndaru kooperatīvam piederošas ražotnes, kurā 150 lielās, ar datoru vadāmās tērauda tvertnēs vienlaikus var pagatavot trīs miljonus litru vīna. Jā, tas neskan pārāk romantiski, taču šādā, perfekti kontrolētā procesā sliktu vīnu saražot nav iespējams. Tātad - aromātā baltie ziedi, bārbeles un zemenes. Garša it kā viegla, tomēr vīnam ir sava struktūra un miesa. Skābas agrās vasaras zemenes, baltās un sarkanās jāņogas un eksotiski augļi ar nedaudz saldenām notīm pēcgaršā. Diezgan universāls ēdiena vīns, kas lieliski saderēs ar grilētām zivīm un, iespējams, ogu sorbetu. Ak jā, kas tad dzer rozā vīnus? Londonā veiktais pētījums liecina, ka to visbiežāk izvēlas jaunas sievietes agrā pēcpusdienā.
Lai arī vairāk nekā 80% no Provansā saražotajiem vīniem ir rozā, te top arī cita veida vīni. Viens no slavenākajiem reģiona ražotājiem ir Domaines Ott, kam pieder vairākas vīna darītavas, to starpā arī Clos Mireille. No vienas puses, šeit respektē Provansas tradīcijas, no otras puses, tiek eksperimentēts ar jaunām, šim reģionam netipiskām vīnogu šķirnēm. Tieši tāds ir Clos Mireille Blancde Blancs 2011. Tā sastāvā ir tradicionālā Bordo vīnogu šķirne Semillion un Vidusjūras reģionam raksturīgā Vermentino, ko šeit dēvē arī par Rolle. Savukārt pats vīns ir iepildīts klasiskā Provansas pudelē, tādējādi uzsverot piederību šim reģionam. Aromātā jūtami viegls ozolkokam raksturīgais vaniļas aromāts ar, manuprāt, tādu kā vaska piesitienu. Sākotnēji garšā arī jūt ozolkoka klātbūtni un riekstus, tomēr pēc mirkļa tie aiziet otrajā plānā un uzpeld tropiskie augļi, persiki. Ļoti labi sabalansēts un elegants vīns.
Man šķiet, Provansas vīni iet savu ceļu, un to stils varētu būt lieliski piemērots Latvijas iedzīvotāju dzīvesveidam un gaumei.