Vairākums bērnu klasē ir 13, 14 gadu veci. Dace nodomājusi - mājās ar dēlu jāaprunājas. Kā secinājuši speciālisti, skolas dažādi reaģē uz klasē notiekošo, un dažādi arī māca par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem. Taču jāmāca ir - pusaudžu vidū šogad aug seksuāli transmisīvo slimību izplatība.
Latvijas Infektoloģijas centra dati liecina, ka šāgada deviņos mēnešos reģistrētas divas ar hlamidiozi saslimušas meitenes, kas jaunākas par 15 gadiem, un 43 meitenes un četri zēni vecumā no 15 līdz 17 gadiem, kas saslimuši ar šo pašu slimību, kura var izraisīt neauglību. Pērn gada laikā reģistrēti 39 pusaudžu saslimšanas gadījumi. Jaunā veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) saka - dati par pusaudžu saslimstību ar seksuāli transmisīvajām slimībām ir satraucoši. Viņa ir apņēmības pilna atjaunot veselības mācību skolās, kas nu jau aptuveni piecus gadus integrēta sociālo zinību priekšmetā pamatskolas klasēs kā priekšmeta daļa. «Ko tad mēs gribam - veselu nāciju vai lai [skolēni] iemācās kādu priekšmetu vēl kādu stundu vairāk,» viņa jautā, būdama gatava runāt arī par kāda cita priekšmeta stundas ziedošanu, lai tikai atgrieztos veselības mācība. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka tā ir laba doma pievērst pastiprinātāku uzmanību veselībai skolās, taču, kā to paveikt, vēl jādomā.
Sekss jau 13 gados
Pēc I. Circenes domām, par tādiem specifiskiem jautājumiem kā reproduktīvā veselība, kontracepcija, seksuāli transmisīvās slimības ar bērniem būtu jārunā speciāli apmācītiem mācībspēkiem. Tādi bijuši veselības mācības skolotāji. Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas Papardes zieds vadītāja Iveta Ķelle saka - ideāli jau būtu atgriezties pie modeļa, kad bija veselības mācība, lai atbilstoši vecumam skolēniem mācītu zināšanas, prasmes, attieksmi. Tomēr viņa uz to raugās diezgan neticīgi, ka reāli šo priekšmetu atjaunos. «Šī ir jau trešā valdības deklarācija, kura runā par veselības mācības ieviešanu kā vienu no valdības uzdevumiem,» paskaidro I. Ķelle.
Tādēļ Papardes zieds, kurš sadarbībā ar Veselības ministriju un Pasaules Veselības organizāciju (PVO) pašreiz strādā pie reproduktīvās veselības pētījuma, norāda - jāsāk ar steidzamiem uzdevumiem. Piemēram, jāsaprot, kā sasniegt tā sauktos riska grupas jauniešus un nodrošināt ar bezmaksas kontracepciju. Viņi nereti seksuālās attiecībās stājas nevis 15 vai drīzāk 16 gadu vecumā, kā vidēji varētu būt jauniešu vidē, bet, visticamāk, agrāk - pat 13 gadu vecumā, secinājuši skolotāji un psihologi. Naudas trūkuma dēļ kontracepcijas līdzekļus šie jaunieši, iespējams, nevar atļauties nopirkt, tāpēc ir īpaši pakļauti seksuāli transmisīvu slimību riskam. Turklāt dati liecina, ka pēdējos divos trīs gados Latvijā iedzīvotāji vispār mazāk naudas tērē kontracepcijas precēm. Tāpat Papardes zieds strādā pie tā, lai saklausītu tā speciālistu ierosinājumu - ģimenes ārsta praksē māsas vai vecmātes iesaistītos un jauniešiem skaidrotu par reproduktīvās veselības jautājumiem.
Velk uz mulāžas
Par seksuālās un reproduktīvās veselības, kā arī kontracepcijas jautājumiem, pēc programmas parauga, sociālajās zinībās jārunā 7., 9. klasē. «Mums klasē prezervatīvs ir jāņem rokā un uz mulāžas jāuzvelk,» Dienai stāsta kāda sociālo zinību skolotāja no Cēsīm. Uz šo stundu skolēniem pašiem bija jāsagādā prezervatīvs un stundā jāuzvelk uz mulāžas. «Lai viņi sajūt. Kāds teica, ka rokas paliek lipīgas. Viens puika lūdza mulāžu klasesbiedram pieturēt. Teicu - jāvelk pašam, diez vai tev būs draugs blakus vajadzīgajā brīdī,» ar smaidu atceras skolotāja. Šādi kontracepcijas līdzekļu demonstrējumi priekšmeta parauga materiālos nav ietverti, jo, kā stāstīt par jautājumiem, kas saistīti ar seksualitāti, atkarīgs no skolotāja pieejas. Viena no problēmām - Izglītības un zinātnes ministrija nav izvērtējusi vai «testējusi», kādas varētu būt skolēnu zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem.
Par sociālo zinību priekšmetā integrēto veselības mācību I. Ķelle saka - programmas paraugā rakstītais par reproduktīvo veselību iet diezgan lielā mērā kopsolī ar PVO vadlīnijām. Taču klupšanas akmens varētu būt tas, kā katrā skolā šo priekšmetu māca skolotājs.
«Diemžēl nav ļoti daudz skolotāju, kuri ar lielu entuziasmu, aizrautību gatavi izglītot bērnus par šiem jautājumiem. Daļa baidās vai nemāk rosināt sarunu,» saka I. Ķelle. Viņa arī norāda - sociālajās zinībās parasti skolotājiem sanāk tikai dažas stundas veltīt reproduktīvajai veselībai. Uz to kā uz problēmu Dienai norāda arī skolotāji. Turklāt joprojām salīdzinoši daudz skolās manīts uzskats - seksualitātes jautājums ir tāds, par kuru labāk nerunāt. Protams, skolotājs nevar klasē bez iepriekšējas sagatavošanas par attiecību jautājumiem uzreiz sākt runāt par kontracepciju. Psihoterapeite Baiba Purvlīce saka: «Būtu absurdi mācīt jauniešiem par seksu pilnīgi nošķirti no attiecībām. Pirms sarunas par seksu būtu jārunā par attiecībām, pirms attiecībām - jārunā par ķermeni un higiēnu.»