«Es saprotu, ko nozīmē profesionālais sports un kādu ieguldījumu tas prasa. Es to nespētu tādā pašā līmenī paveikt vēl vienu gadu. Ja es kaut ko daru, es to daru ar pilnu spēku un atdevi. Darīt uz pusslodzi nav manā garā,» pēc patieso savu spēju izvērtēšanas Ozoliņš izšķīries par tik svarīgu lēmumu.
Aizvadītajā sezonā parādītais sniegums un statistikas ieraksti nenorādīja uz snieguma pasliktināšanos, taču hokejistam pašam vislabāk zināms, kā rīkoties. 2013./2014. gada KHL sezonā Ozoliņš Rīgas Dinamo sastāvā sapelnīja 22 (5+17) rezultativitātes punktus un sezonu beidza ar +4 plus mīnus koeficientu. Salīdzinājumam, 2012./2013. gada sezonā citā KHL komandā Mitišču Atlant Ozoliņam bija 20 (2+18), bet 2011./2012. gada sezonā Rīgas Dinamo - arī 20 (10+10) punkti. Arī aizsardzības pienākumu pildīšanā savā pēdējā sezonā Sandis bija stabilāks un spēlēja ar mazāk kļūdām nekā, piemēram, savā KHL pirmajā - 2009./2010. gada sezonā.
Ozoliņa hokejista karjera šķietami jau bija beigusies pirms sešiem gadiem. 2007./2008. gada sezona Sandim bija pēdējā Nacionālajā hokeja līgā (NHL). Nākamo sezonu viņš pilnībā izlaida un pēc tam negaidīti piekrita Rīgas Dinamo ģenerālmenedžera Normunda Sējēja piedāvājumam pievienoties Dinamo komandai. Pēc tam teju katru pavasari aktuāls bija jautājums - Ozoliņš turpinās vai beigs karjeru? Pagājušajā vasarā intervijā Sporta Dienai Sandis noformulēja, kāpēc viņš slidas vēl nekar vadzī. «Hokejs visu laiku ir bijis mans dzīvesveids. No vienas puses - darbs, bet, no otras, - arī hobijs, var pat teikt, ka mana mīlestība. Jau cik gadu es to daru. Man tas patīk, ir grūti, bet reizēm arī viegli, un kāpēc lai es vēl vienu gadu to nedarītu? Esmu uzklausījis arī bijušo spēlētāju viedokļus. Es patiešām daru to, no kā es gūstu kaifu.»
Šā gada februārī pirms olimpiskajām spēlēm Ozoliņš guva muguras savainojumu, tomēr spēja atlabt un Latvijas izlasei Sočos palīdzēja sasniegt ceturtdaļfināla stadiju, kurā līdzīgā spēlē ar 1:2 tika zaudēts nākamajiem čempioniem Kanādas izlasei. Savu pēdējo spēli profesionālajā hokejā Sandis aizvadīja 17. martā Doņeckā pret Donbass. No Gagarina kausa izcīņas Rīgas Dinamo izstājās pēc 1:3 zaudējuma Donbass. Pirmos soļus uz lielās hokeja skatuves Ozoliņš arī spēra Rīgas Dinamo komandā 1990. gadā PSRS čempionātā.
Karjeras virsotni Ozoliņš sasniedza 1996. gadā, kad ar Kolorādo Avalanche izcīnīja Stenlija kausu. Septiņas reizes Sandis piedalījies NHL Zvaigžņu spēlē, un 1996./1997. gada sezonā viņu iebalsoja starta piecniekā. Tajā sezonā Ozoliņš NHL sapelnīja arī savu bagātāko punktu ražu, 80 spēlēs iekrājot 68 (23+45) rezultativitātes punktus.
Latvijas izlasē viņa spožākā spēle laikam jau bija 2002. gada olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā. Četras rezultatīvas Ozoliņa piespēles palīdzēja atņemt punktu (6:6) tolaik varenajai Slovākijas izlasei.
Pēc 2013./2014. gada sezonas hokeja aprindās runāja, ka Sandis varētu kļūt par Rīgas Dinamo ģenerālmenedžeri. It kā ieinteresēti cilvēki viņu centušies pierunāt kļūt par Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu, jo šis ir LHF vadības pārvēlēšanas gads. Tomēr otrdien kļuva zināms, ka Sandis Ozoliņš ir iestājies politiķa Einara Repšes dibinātajā biedrībā Latvijas nākotnes forums. Pēc paša Ozoliņa teiktā, viņš būšot biedrības ģenerālsekretārs.