PVO Eiropas reģionālā direktore Zuzanna Jakaba atzinīgi izteicās par Latvijas pieeju, ilgtermiņā izstrādājot sabiedrības veselības politiku - VM izstrādātajām Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017. gadam. Viņa arī uzsvēra, ka saredz iespēju Latvijā vēl paaugstināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, jo alkohola cenas esot salīdzinoši zemas, bet patēriņš - ceturtais lielākais Eiropā.
Sadarbībā ar PVO pie jaunajām pamatnostādnēm VM strādājusi kopš 2009. gada. Tās paredz ievērojami lielāku starpsektoru sadarbību veselības veicināšanā un slimību profilaksē. Viens no galvenajiem pamatnostādņu mērķiem ir vismaz par diviem gadiem pagarināt paredzamo mūža ilgumu. Šobrīd Latvijā ir viens no Eiropā zemākajiem paredzamajiem mūža ilgumiem. Latvijas iedzīvotāju galvenie nāves cēloņi ir neinfekcijas slimības: asinsrites sistēmas slimības - 53,8%, ļaundabīgie audzēji - 19,9% un ārējie nāves cēloņi - 7,2%. Mirstība no sirds un asinsrites slimībām ir augstāka un priekšlaikus mirušo vidējais vecums ir mazāks nekā ES. Turklāt, lai arī onkoloģisko slimību kopējie rādītāji Latvijā būtiski neatšķiras no ES vidējiem rādītājiem (izņemot plaušu vēzi), mirstība ir lielāka.
VM konferencē Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis minēja piemēru: «Piecus santīmus gadā Lielbritānijas ekonomika zaudējusi katras izsmēķētas cigaretes dēļ.» Viņš norādīja, ka saikne starp veselību un cilvēka spēju radīt vērtības ir ļoti cieša. Tiesa, viņš novērojis vairākas pretrunas cilvēku domāšanā, par ko liecina aptaujas. Piemēram, izvērtējot labklājību, aptaujātie veselības pieejamību ierindo otrajā vietā pēc ienākumiem. Uz jautājumu - ko jūs darāt savas veselības labā, atklājas, ka tikai 10% nodarbojas ar sportu, dodas pastaigās. «Mēs [veselību] augsti novērtējam, bet paši neko īpašu nedarām,» secina R. Ķīlis.