Pēc skarbā izlaides krituma pērn, metālu ražošanai janvārī sarūkot vēl par 80,5%, šī apakšnozare, tā teikt, gandrīz nozudusi no kartes. Kritums gada laikā sasniedzis 91,6%.
Par 8,3% samazinājies izlaides apjoms kokapstrādē. Uz metālu nozarē notikušā fona tas nešķiet nekas īpašs, taču šai parasti stabilajai nozarei tas ir daudz. Izskaidrojams ir vispārzināms - īpaši nelabvēlīgie laikapstākļi mežsaimniecībai šī gada «neziemā», kas iesniedzās arī janvārī un krietni traucēja izejvielu piegādi. Vairāki lieli uzņēmumi tāpēc samazināja ražošanu.
Mēneša griezumā izlaides kritums par 15,6% bijis elektronikā. Pērnā gada otrajā pusē nozarei klājās izcili, bija ražošanas kāpums par daudziem desmitiem procentu. Janvārī notikušo var komentēt tikai ar vārdiem «kas augstu ceļas, tas zemu krīt», tā teikt, drusciņ jāatpūšas. Par 10% mēneša laikā samazinājusies papīra un tā izstrādājumu ražošana - vienkārši tāpēc, ka pērnajā decembrī bija neparasti liels apjoms, gada griezumā joprojām ir plusi.
Par 5,4% samazinājusies ražošana apģērbu šūšanā, palielinot kritumu gada griezumā līdz 23,5%, kamēr radniecīgajā tekstila nozarē ir pieaugums. Nozares asociācija turpina to skaidrot ar atsevišķu produktu pārklasifikāciju statistikā, savukārt abās nozarēs kopumā šogad sagaida pieaugumu par 5%, par spīti janvāra datiem. Tas būtu mazāks pieaugums nekā pērn, kad saskaņā ar asociācijas vērtējumu izlaide pieauga par 7%. Sagaidāmā ražošanas kāpuma bremzēšanās galvenokārt saistīta ar darbaroku trūkumu. Tieši janvārī rezultātus varētu būt ietekmējis pareizticīgo Ziemassvētku brīvdienu grafiks NVS valstu tirgos.
Pārtikas pārstrādē kritums ir pavisam neliels - par 0,8%, tā noteikti nav «vainojama» bēdīgajā kopējā rezultātā, turklāt gada griezumā te joprojām ir pieaugums par 5,4%. Taču šī nozare ir viena no tām, kas varētu izjust Krievijas rubļa vērtības samazināšanos. Ietekmei nevajadzētu būt pārāk sāpīgai, jo pieprasījumu pēc pārtikas samērā maz ietekmē ekonomiskā situācija. Jāpiebilst, ka janvāris nebija īpaši veiksmīgs ar Austrumiem cieši saistītajai zivju pārstrādei, turpretim piena ražotājiem bija jauns pēckrīzes augstākais punkts.
Pārlūkojot šo «posta ainu», var nedaudz mierināt sevi ar domu, ka ir trīs nozares, kurām janvārī klājies labi, - gatavie metālizstrādājumi, poligrāfija un mēbeļu ražošana. Tā teikt, būs «kaut kas sēklai» nākamajiem mēnešiem.
Nav fundamentālu iemeslu, kas apstrādes rūpniecībai šogad kopumā varētu liegt sekmīgi attīstīties. Tāpat kā iepriekš, investīciju dinamika un ārējo tirgu attīstības kopaina saka - 2014. gadam vajadzētu būt labākam nekā iepriekšējam. Vēl var piebilst, ka saistībā ar Krimas krīzi šobrīd jebkuras makroekonomiskās prognozes uzskatāmas par «iesaldētām». Tāpēc uz kādu laiku var atlikt arī centienus daudzmaz precīzi prognozēt, kā šogad mainīsies rūpniecības izlaide.
*DNB bankas ekonomikas eksperts