LNT raidījums Top 10 ziņoja, ka būvnieks Re & Re logu izgatavošanai un ievietošanai slēdzis līgumu ar apakšuzņēmēju Montāžnieks D, kurš nav spējis norēķināties par materiāliem, jo Re & Re kavējies ar maksājumiem. Būvnieks savukārt vaino apakšuzņēmēju, norādot, ka darbs bijis nekvalitatīvs un nav izpildīts laikā. Turklāt Montāžnieks D esot «izvēlējies pazust no objekta», tāpēc nekas cits nav atlicis, kā slēgt līgumu ar citu apakšuzņēmēju.
Projekta attīstītāja Biroju centrs Ezerparks pārstāve Marta Krivade Dienai atklāj, ka Re & Re spējis uzrādīt deklarācijas tikai par 700 logiem, bet kopā esot aptuveni 3500. «Runa nav par kvalitāti. Mēs prasām būvniekam uzrādīt tā saucamās atbilstības deklarācijas. Kaut kādu iemeslu dēļ viņi nevar uzrādīt šīs deklarācijas tiem logiem, kurus nav izgatavojis Montāžnieks D,» skaidro M. Krivade. Viņa norāda, ka projekta attīstītājs nupat nosūtījis oficiālu pieprasījumu pēc paskaidrojuma par notikušo.
Problēma radusies apakšuzņēmēju ķēdītē. Re & Re savam apakšuzņēmumam Montāžnieks D neesot samaksājis vairāk nekā 150 000 eiro, tāpēc Montāžnieks D nav varējis norēķināties ar saviem apakšuzņēmumiem, piemēram, stikla pakešu izgatavotājiem.
Re & Re projekts ekspluatācijā bija jānodod jau janvāra beigās. Vairākas reizes termiņš atlikts, tagad mērķis esot 31. marts. Līdz ar šo kavēšanos darbu noteiktajā laikā nespēj izpildīt arī uzņēmums Inspecta, kuram līdz 10. februārim bija jāsagatavo audita ziņojums par ēkas kvalitāti. «Inspecta gala ziņojumu sagatavot nespēj, jo Re & Re nav iesniedzis vajadzīgo dokumentāciju,» skaidro M. Krivade.
Re & Re Dienai apgalvo, ka visa nepieciešamā dokumentācija tiekot gatavota: «Izpilddokumentācija atrodas izskatīšanā pie būvniecības procesā iesaistītajām pusēm. Kopā ar pasūtītāju, kā arī atbildīgajām valsts institūcijām tiek veiktas pārbaudes, testi, regulēšana un paveikto darbu pieņemšana,» skaidro uzņēmuma pārstāve Mārīte Straume. Viņa bilst, ka kavēšanās notiek, jo «būvdarbu gaitā no pasūtītāja puses tika iesniegti papildinājumi un ievērojamas izmaiņas pašā projektā».
To, ka pēc traģēdijas Zolitūdes Maxima būvnieki tik viegli vairs netiks cauri, apliecina gan attīstītājs, gan arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane. «Papildu pārbaudes veiksim tad, kad mums prasīs sniegt atzinumu, vai dokumentācija bijusi atbilstoša. Kontrole būvlaukumos līdz šim notikusi kūtri. Pērn veicām dažas pārbaudes, bet pirms tam mēs gadiem to nebijām darījuši,» atzīst S. Gertmane.
Jānorāda, ka tas nav pirmais gadījums, kad uzplaiksnījušas runas par to, ka Re & Re VID ēkas būvniecībā nav norēķinājies ar pakalpojuma sniedzējiem. Februāra sākumā raidījums Nekā personīga vēstīja, ka uzņēmums Latvijas ceļu būve par paveikto nav saņēmis 32 000 eiro.