Pirmdien noritējušajā konferencē Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere atzina, ka valsts valodas situācija nav uzlabojusies. «Latviešu valodas stiprināšana jāsāk bērnudārzos un valsts finansētajās skolās. Bērni un jaunieši ir jāaudzina tikai uz latviešu valodas un kultūras bāzes, jo valodas stiprināšanu, manuprāt, nozīmē tās plašāka lietošana,» uzsver I. Vaidere. Arī Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš un Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis piekrita tam, ka gada laikā īstenotie pasākumi nav nesuši vēlamos rezultātus. «Daudzos gadījumos pastāv milzīga disonanse starp prasmi un vēlmi runāt valsts valodā. Referendums bija vienīgi mācība. Cerams, nākotnē vairs nebūs to, kas pret savu tautu ceļas,» teic M. Baltiņš. J. Valdmanis sniedz vairākus variantus, kā risināt šo problēmu turpmāk. Pirmkārt, ir jāturpina veidot pozitīvu lingvistiskās valodas attieksmi jau kopš bērnu dienām. «Pēc iespējas plašāka sabiedrības daļa jāiesaista valsts valodas politikas īstenošanā, neaizmirstot arī par diasporu,» piebilst J. Valdmanis. Savukārt Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Veisbergs norādīja, ka attieksme pret dzimto valodu ir ar lieliem defektiem. «Cilvēkos ir tāda zemapziņas straume, ka nopietnas lietas mūsu valstī nav iespējams realizēt latviešu valodā, labāk izmantot angļu vai krievu.»
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende informēja, ka ir veikti jau vairāki pasākumi sabiedrības saliedētības veicināšanai. «Liels pieprasījums ir bijis pēc intensīvajiem latviešu valodas kursiem, kuru laikā Latgales, Rīgas un citos reģionos kopā apmācīts 1851 dalībnieks, kā arī bibliotēkām iepirktas grāmatas par Latvijas vēsturi un kultūru,» teic Ž. Jaunzeme-Grende. Pretēji kultūras ministres viedoklim Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete izteica neizpratni, kādēļ 20 gadu pēc neatkarības iegūšanas tik daudz līdzekļu tiek ieguldīts valsts valodas kursos, tā vietā līdzekļus varētu ieguldīt valodas stiprināšanā un attīstībā.
Konferences noslēgumā Saskaņas centra valdes locekle Elizabete Krivcova atzina, ka SC ir par «draudzīgu» valsts valodas politiku. Pēc viņas uzskatiem, plašāku latviešu valodas lietošanu var panākt ar pasākumiem, neaizliedzot krievu valodas izmantošanu bērnudārzos, skolās vai darbavietās.