No tāda piedāvājuma, iespējams, neatteiksies arī Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, kura, tāpat kā Saldus novada vadītāja Indra Rassa, jau kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka Skrundā par Latvijas Reģionu apvienību (LRA) EP vēlēšanās nobalsoja 10,4% vēlētāju. Latvijā kopā LRA bija 2,42% atbalstītāju. Tas tomēr ir nedaudz vairāk nekā partijai Latvijas attīstībai, kuras saraksta līderim Andrejam Žagaram bija ievērojami iespaidīgāka reklāmas kampaņa. Kā vienas, tā otras partijas pārstāvji pieļauj, ka to biedri varētu vēlēšanās būt vienā sarakstā, taču par to vēl esot jārunā.
Latvijas Reģionu apvienību veido Reģionu alianse un Vidzemes partija. Tai pievienosies arī partija Apvienība Iedzīvotāji, kuru Kaspars Upaciers (Ufo) pirms pieciem gadiem dibināja Ikšķiles novadā. Liela daļa LRA vietējo līderu agrāk pārstāvēja Tautas partiju vai LPP/LC. Vairāki viņu bijušie partijas biedri kandidēs uz Saeimu no Vienotības un citu politisko spēku sarakstiem.
Nožēla par atkritējiem
Skrundas pašvaldības vadītāja N. Kleinberga neredz pamatu atteikties no nodoma apvienot spēkus reģionos un gūt pārstāvniecību parlamentā, tā ir jau pāris gadu lolota iecere. Viņa ar nožēlu izteicās par kolēģiem, kuri izšķīrušies pieslieties valdības partijām. «Šī mums bija laba iespēja, bet ne visi tai bija gatavi,» atzina N. Kleinberga. Jelgavas domnieks, viens no Reģionu alianses (RA) līderiem, Dainis Liepiņš bija tiešāks - Vienotībai ir pieejamas valsts budžeta iespējas, un tā var pašvaldību pārstāvjiem piedāvāt to, ko nevar Reģionu apvienība, kura atrodas ārpus parlamenta. Vienotībai ir sadarbības līgumi ar vietējām partijām no Tukuma, Ogres, Valmieras, Kuldīgas un Jēkabpils. Šonedēļ sabiedroto loku papildināja arī Latgales partija un Talsu novada attīstībai.
Vairāki Vienotības partneri reģionos sarakstā deleģē arī vietējos līderus, piemēram, Valmieras mēru Inesi Boķi, Tukuma novada priekšsēdi Juri Šulcu. Tagad zināms, ka viņiem pievienosies arī Preiļu novada mērs Aldis Adamovičs, kurš ar labiem panākumiem, iegūstot vairāk nekā 20% balsu savā novadā, no LRA startēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. «Latgales partiju gribējām redzēt kā sabiedrotos, bet Latgalē jau ir arī citi cienījami cilvēki,» ir pārliecināts D. Liepiņš. Par šo izšķiršanos A. Adamovičs sacīja: «Mēs gribam gūt pārstāvniecību parlamentā, lai tajā būtu pārstāvētas reģionu intereses. Jautājums ir, vai Reģionu apvienība ir tik stipra, lai startētu viena.»
To spēcīgāku vismaz Kurzemē var padarīt Liepājas domnieks Jānis Vilnītis kopā ar aptuveni 50 domubiedriem Kurzemē, kuri aizgājuši no Reformu partijas un plāno veidot biedrību. Iespējams, nākotnē uz tās bāzes tiks dibināta reģionālā partija, taču neesot domas steigties. J. Vilnītis apstiprināja, ka biedrība varētu deleģēt savus cilvēkus LRA sarakstā.
Runās arī ar Repšes partiju
Vēl nav skaidrs, vai LRA vienosies par sadarbību arī ar partiju Latvijas attīstībai (LA), kuras līderis Einars Repše ir nedaudz pagājis malā un šonedēļ bija arī ārpus valsts. Nav zināms, vai E. Repše startēs vēlēšanās. Pēdējā laikā partijas vārdā uzpstājas tās ģenerālsekretārs Juris Pūce, kurš pieļāva sarunas ar LRA, bet runāts tiekot ar vairākiem politiskajiem spēkiem. J. Pūce neizslēdz abas iespējas - partija var startēt viena, bet var arī ar kādu citu spēku veidot apvienību. Jāatgādina, ka jau jūlija vidū sāksies kandidātu sarakstu iesniegšana un laika nav atlicis daudz.
Iespēju sadarboties ar LA neizslēdza arī LRA līderis Mārtiņš Bondars. Viņš tāpat kā J. Pūce uzsvēra, ka būtiski ir spēt vienoties ideoloģiski. Uz vaicāto, vai sabiedroto vidū būs arī bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija, J. Pūce atbildēja drīzāk apstiprinoši, bet M. Bondars teica, ka «pašlaik visi runā ar visiem, un nevaru šīm sarunām izsekot». Jaunās konservatīvās partijas padome, kurā var piedalīties visi partijas biedri, nedēļas nogalē ārpus Rīgas pulcēsies kopā. Tad arī izlems, vai piedalīties Saeimas vēlēšanās un vai to vajadzētu darīt ar atsevišķu sarakstu vai meklēt sabiedrotos. J. Bordāns sacīja, ka piedāvājumu startēt kopā ar LRA neesot saņēmis.
Bija neoficiāla informācija, ka kādreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs M. Bondars ir konsultējies arī ar bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Viņš to nenoliedza, taču vēlējās precizēt. Šī tikšanās bija V. Vīķes-Freibergas lauku mājās 17. jūnijā - dienā, kad pirms 15 gadiem viņu ievēlēja par Valsts prezidenti. Tas bijis bijušo kolēģu tikšanās galvenais iemesls, taču kā cilvēki, kuriem nav vienaldzīgs valstī notiekošais, viņi ir pārrunājuši arī politiskās dzīves norises.