Līdz vēlēšanām mazliet vairāk nekā nedēļa. Spriedze aug. Vismaz politiķu vidū. Ievēlēs? Neievēlēs? Cik balsu būs, cik pietrūks? Kāri tiek tvertas katras reitingu izmaiņas. Ne visai tīkamie dati noklusēti, bet tie, kas rāda kaut par gramu labākas izredzes, - plaši izbazūnēti, it kā no šiem cipariem vien būtu kas atkarīgs.
Skaidrs, ka nevienam vairs neatliek laika un intereses pētīt, salīdzināt reitingu vākšanas metodes (tiešajās intervijās iegūtie dati būtu salīdzināmi tikai ar tādās pašās tiešajās intervijās gūtajiem, nevis ar telefon- vai internetaptaujām u. tml.), to, kā veikta izlase (pēc socioloģijā pieņemta algoritma vai tikai no kāda atsevišķa medija aktīvākās auditorijas), veidu, kādā izprašņāti respondenti (tikai partijas nosaukums vai kopā ar līderu uzvārdiem, apgabala sarakstu), un uz ko konkrētajā gadījumā atbildes attiecinātas (visiem aptaujātajiem, tiem, kam ir viedoklis, vai tiem, kas apliecinājuši, ka noteikti ies balsot). Viss tiek jaukts vienā putrā. Tad nu sanāk, ka Saskaņa vienā gadījumā ar atrāvienu priekšā Vienotībai, citā - vispār starp Saeimā netiekošajiem, bet Sudrabas partija vienā pētījumā ar 3%, pēc pāris dienām citā - jau ar 7% vēlētāju atbalstu. Vai tāpēc vien būtu pamats aiz priekiem sākt atkorķēt šampanieša pudeles vai bēdās plēst matus?
Skaidrs, ka vēlētāju attieksme pret partijām šobrīd ir mainīga. Tūlīt būs jābalso, cilvēki cenšas noformulēt savu izvēli. Skaidrs arī, ka pastāv zināma «vilkme» faktam, ka kādai partijai varētu būt parādījušās izredzes pārvarēt 5% barjeru, - tiem, kas nav gatavi balsot par līdz šim ievēlētajām partijām, parādās reāla alternatīva. Taču pārspīlēt šo ciparu nozīmi arī nevajadzētu.
Tā vietā, lai aizrautos ar reitingu pētīšanu, politiķiem drīzāk jāapsver vēl pēdējās iespējas, kā mobilizēt vēlētājus. Lai lojālie nevis paliktu mājās pie televizoru ekrāniem, bet atnāktu un nobalsotu. Jo jēga tikai no tā atbalsta, kas apliecināts vēlēšanu iecirknī, nevis jebkāda veida priekšvēlēšanu aptaujās. Izšķirošais būs tas, kuri vēlētāji izrādīsies aktīvāki - protesta pret valdošajiem vai inerces balsotāji - tie, kas pielāgojušies esošajai situācijai un kam vairāk rūp personiskā stabilitāte, lai arī kāda tā būtu.
Tiesa, protesta balsotājiem paši pie varas esošie pēdējās dienās sarūpējuši ne mazums tā saukto lāča pakalpojumu. Liepājas metalurga pārdošana ar Krievijas interesēm saistītam ukraiņu uzņēmējam, aizdomas par negodīgumu rosinošā slepenība Citadeles bankas pārdošanā, joprojām nekliedētās bažas par tās «atdošanu pa lēto», korupcijas iespējamības skandāls saistībā ar ietekmīgāko varas partiju līderu atpūtu Gruzijā kopā ar bankas pircēja pārstāvi, Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas auto «zemie lidojumi» ar aptuveni 150 km/h ātrumu...