Problēmas internetā
Pagājušā gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatēja 21 pārkāpumu uztura bagātinātāju reklāmās. Vien trijos gadījumos nav atklātas problēmas. Kā Dienai paskaidroja PTAC pārstāve Sanita Gertmane, bieži atklāts, ka, piedāvājot uztura bagātinātājus, sniegta nepatiesa informācija, ka produkts ārstē vai var palīdzēt ārstēt noteiktas slimības, kaut gan apstiprinātu pierādījumu par šādiem paziņojumiem nav. Nereti norādīts, ka kāds konkrēts uztura bagātinātājs spēj labvēlīgi iedarboties uz teju visām svarīgākajām cilvēka organisma sistēmām un novērst pat smagas saslimšanas, piemēram, sirds slimības, vēzi un hepatītu. Tāpat PTAC ir konstatējis gadījumus, kad patērētājiem tiek piedāvāti noteiktajā kārtībā nereģistrēti uztura bagātinātāji, jo īpaši interneta vietnēs.
Lai gan uzraudzību veic gan PTAC, gan Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), tomēr, tā kā produktu klāsts ir milzīgs, trūkst kapacitātes. Šī iemesla dēļ uztura bagātinātāju kontrolei pievērsusies arī nevalstiskā organizācija Veselības projekti Latvijai. Tās valdes locekle Signe Mežinska Dienai norādīja, ka reklāmu uzraudzība sākta vien jūlijā, tomēr pirmie secinājumi nav iepriecinoši. Pirmkārt, ar reklāmām ļoti bieži tiek maldināti cilvēki un ne vienmēr patērētājs atšķir pārtikas piedevas no zālēm, jo gan reklāmu teksti, gan forma ir līdzīga. Solījumi palīdzēt izārstēt kādas slimības ir tas, uz ko uzķeras patērētājs. Otrkārt, arī veselības norādes tiek lietotas nepareizi. Nereti pārtikas piedevu izplatītāji konkrētajam līdzeklim piedēvē tādas īpašības, kuras nemaz nav zinātniski pierādītas. Lai kontrolētu šo jomu, Eiropas Savienībā ir apstiprināts veselības norāžu saraksts, ko drīkst lietot, tomēr tas netiek ievērots.
S. Mežinska atzīst, ka trakākā situācija ir tieši internetā, jo tur kontrolēt notiekošo ir grūtāk. Citādi ir, piemēram, aptiekās, kur uzraudzība ir daudz stingrāka, kā arī palīdzēt var farmaceits. Lai gan izpēte internetā sākta vien nesen, jau šobrīd ir atklāti vairāki uztura bagātinātāji, kuri nav reģistrēti PVD. Tāpat melots tiek reklāmās un pārtikas piedevu aprakstos. Konstatējot pārkāpumus, organizācija sazinās ar konkrētajiem izplatītājiem, kā arī nodod informāciju PTAC, tomēr ne vienmēr seko reakcija. Piemēram, kāda izplatītāju pārstāve uz aizrādījumu par to, ko nedrīkst norādīt reklāmās, atbildējusi: «Bet, ja jau mēs to nevaram rakstīt, kurš tad pirks tos uztura bagātinātājus?» stāsta S. Mežinska.
Internetā kontrolēt grūti
Uztura bagātinātāji tiek uzskatīti par pārtiku, nevis zālēm, tāpēc tos reģistrē PVD. Šobrīd Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā pieci tūkstoši šādu produktu. PVD Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde Dienai norādīja, ka ikvienam ir iespēja pārliecināties, vai produkts ir reģistrēts PVD mājaslapā. Tāpat arī uztura bagātinātāju izplatītājiem ir jābūt reģistrā. Lielākās problēmas gan ir ar interneta vietnēm. Nereti mājaslapās nav norādīts pat uzņēmums, kurš produktus izplata. Ja mājaslapa ir reģistrēta Latvijā, ir iespēja uzzināt, kas to ir piereģistrējis, bet, ja domēns izveidots ārzemēs, vienīgā iespēja ir brīdināt patērētājus. Dienests arī iespēju robežās cenšas reaģēt uz sūdzībām. Savukārt par pārkāpumiem tiek piemērots sods. Par nereģistrētu produktu izplatīšanu sods fiziskām personām ir no 280 līdz 700 eiro, savukārt juridiskām - 700 līdz 4300 eiro ar vai bez preces konfiskācijas. S. Mežinska gan uzskata, ka soda mēri, iespējams, ir par mazu, par to liecina lielais pārkāpumu skaits.
Ārstiem domas atšķiras
Par uztura bagātinātāju lietošanu Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis izsakās skarbi. Viņš Dienai norādīja, ka pierādāms labums ir tikai diviem uztura bagātinātājiem - zivju eļļai vecākiem cilvēkiem un folijskābei grūtniecības laikā. «Nav ne mazākā iemesla izmest naudu par polivitamīniem vai nopļauta Alpu zālāja kapsulām. Veselībai nepalīdz neviena no ķīmiski aktīvām vielām, kas zem dažādiem nosaukumiem un smalkiem mārketinga knifiem tiek reklamēti. Ja anotācijā teikts, ka produkts palīdz pret visām kaitēm, varam būt droši - nepalīdz ne pret vienu,» sacīja P. Apinis. Savukārt diētas ārsts Andis Brēmanis Dienai akcentēja, ka ikvienam no šiem preparātiem ir savs labums, ja tos lieto pamatoti pēc ārstu vai farmaceitu ieteikuma. Tā ir arī patērētāju atbildība - akli nesekot reklāmām, bet konsultēties ar speciālistiem.