No kopējās izaugsmes 3,4% (gada griezumā) 2% devušas rietumvalstis, bet tikai 1,4% - attīstošās ekonomikas, atsaucoties uz investīciju kompānijas Bridgewater Associates pētījumu, uzsver arī The Wall Street Journal.
Savukārt, runājot par Bridgewater Associates redzējumu visam 2013. gadam, tiek prognozēts, ka aptuveni 60% kopējās izaugsmes sniegs attīstītās valstis, galvenokārt ASV un Japāna. Par tendenci, ka globālās ekonomiskās izaugsmes līdzšinējās galvenās virzītājas - BRICS valstu lielais četrinieks Brazīlija, Krievija, Ķīna un Indija (Dienvidāfrikas ieguldījums globālā mērogā ir nenozīmīgs) - sāk buksēt, bet ekonomiski attīstītās valstis - tā dēvētā vecā Eiropa, ASV, Japāna, Kanāda, Austrālija - atgriežas ierastajās izaugsmes galveno veicinātāju pozīcijās, liecina arī virkne citu skaitļu un prognožu.
Zaudēja līderu statusu
Vēl samērā nesen, XX gadsimta nogalē un jaunās tūkstošgades sākumā, attīstītās ekonomikas bija galvenās pasaules ekonomiskās izaugsmes virzītājas, galvenokārt tāpēc, ka to īpatsvars tautsaimniecībā ievērojami pārsniedza visas pārējās pasaules īpatsvaru. Piemēram, XX gadsimta 90. gados šī attiecība bija 75% pret 25%, kaut gan tolaik attīstošos valstu sarakstā atradās pat tāda valsts kā Dienvidkoreja.
Rietumvalstu dominēšana beidzās 2007. gada otrajā pusē, kad krīzes ietekmē mazinājās ASV izaugsmes tempi, bet Eiropas un Japānas izaugsmes tempi arī bija nelieli. Savukārt attīstošās valstis, it īpaši Ķīna, strauji uzņēma apgriezienus un 2007. gada beigās pirmoreiz vēsturē apsteidza Rietumus vairs ne tikai izaugsmes procentu ziņā, bet arī pēc absolūtajiem skaitļiem. Lai arī krīzes laikā problēmas bija visiem ekonomiskās izaugsmes flagmaņiem, attīstošās valstis to pārdzīvoja ievērojami labāk un nemainīgi saglabāja vadošās pozīcijas.
Lai arī netrūkst ekspertu, kuri uzskata - valstu dalīšana pirmās, otrās un pat ceturtās pasaules valstīs neatbilst mūsdienu realitātei, bet dažādi aprēķini par tās vai citas valsts ieguldījumu globālajā ekonomiskajā izaugsmē nav gluži korekti, šis dalījums un skaitļi tomēr sniedz priekšstatu par tendencēm makroekonomikā, turklāt ir arī vienkārši interesanti. Piemēram, kā liecina Bridgewater Associates aprēķini, no 2001. līdz 2010. gadam lielāko ieguldījumu globālās ekonomikas izaugsmē devusi Ķīna, kura pievienojusi tai 2,48 triljonus latu. ASV gan īpaši neatpaliek - to ieguldījums minētajā laika posmā ir 2,38 triljoni latu, 0,8 triljonus latu ieguldījusi Brazīlija, 0,74 triljonus - Vācija, bet 0,69 triljonus - Krievija.
Izkļūst no recesijas
Šobrīd stāvoklis mainījies tāpēc, ka daudzas attīstītās valstis uzrāda izaugsmes tempu palielināšanos vai vismaz izkļūst no recesijas. Tā Japānā pēc daudzus gadus ilgušas stagnācijas šī gada pirmajos trijos mēnešos IKP pieauga par 3,8%, bet otrajā ceturksnī - par 2,6%, kas gadā sola globālajai ekonomikai kopumā pievienot gandrīz 106,5 miljardus latu. ASV šie rādītāji bija attiecīgi 1,2% un 1,7%, taču Savienoto Valstu ekonomikas apmēri runā paši par sevi, kamdēļ gaidāms, ka 2013. gadā tās globālo IKP papildinās ar gandrīz 158,4 miljardiem latu.
Vēl ir arī tāds sīkums kā fakts - pērn ASV IKP tika pārrēķināts, izmantojot jaunu metodi, un Savienotās Valstis varēja pieskaitīt pie sava nominālā IKP vēl kādu triljonu dolāru un paaugstināt savu daļu globālajā ekonomikā par nedaudz vairāk nekā procentu. Tāpat, pateicoties manevriem ar statistiku, ASV varēja paziņojot, ka 2012. gadā to IKP pieaudzis nevis par 2,2%, kā tika aprēķināts sākotnēji, bet gan par 2,8%, kas nav tālu no maģiskās 3% robežas. (ASV izaugsme 3% un vairāk apmērā tiek uzskatīta par strauju.) Kad šo metodi sāks pielietot arī pārējā pasaulē, ASV spožums gan nedaudz pabalēs, taču šobrīd citu skaitļu vienkārši nav.
Uz šī fona pieticīga ir eirozona, kas IKP gada otrajā ceturksnī uzrādīja tikai 0,2% izaugsmi, vienlaikus beidzot izkļūstot no sešus ceturkšņus ilgušas recesijas.
Pret kredītu burbuli
Attīstošos valstu izaugsmes tempus nobremzējusi Ķīna, kas apzināti nolēmusi atteikties no izaugsmes tempu forsēšanas un veikt izmaiņas ekonomikā. Atbilstoši Ķīnas valdības plāniem par prioritāti līdzšinējo grandiozo infrastruktūras projektu vietā turpmāk jākļūst iekšējam patēriņam. Tāpat Ķīna īsteno virkni pasākumu banku darbības ierobežošanai, lai nepieļautu kredītu burbuļa parādīšanos.
Rezultātā šī gada otrajā ceturksnī Pekina uzrādīja pēdējos četros gados zemāko izaugsmi «tikai» 7,5% apmērā - par 0,5% zem 8% robežas, zem kuras Ķīna cenšas nenoslīdēt, uzskatot, ka tas var radīt sociālas problēmas. Tajā pašā laikā Pekina paliek nešaubīga līdere izaugsmes procentu ziņā, kā arī ieņem pirmo absolūto rādītāju ziņā.
Tikmēr trīs nosacīto Ķīnas «kolēģu» situācija ne tuvu nav tik spoža. Brazīlijas IKP gada pirmajos trīs mēnešos pieauga tikai par 0,6%, un, ja kopējā gada izaugsme bija plānota 3,5% apmērā, tad šobrīd analītiķi uzskata, ka arī 2,2% būs gana labs rādītājs. Galvenās problēmas Brazīlijai un tās eksporta flagmanim kalnrūpniecībai rada tieši Ķīna, kas samazinājusi pieprasījumu, piemēram, pēc dzelzsrūdas.
Savukārt nabadzīgākā no BRICS lielā četrinieka valstīm - Indija, par kuru vēl nesen valdīja viedoklis, ka tā var kļūt nopietna konkurente Ķīnai, piedzīvojusi vairākas neveiksmes, tajā skaitā ievērojamu rūpijas kursa kritumu un kapitāla aizplūšanu, tamdēļ tās IKP pieaudzis tikai par 5%, un valda viedoklis, ka sasniegums būs IKP pieauguma saglabāšana līdzšinējā līmenī.
Krievijā 2013. gada otrajā ceturksnī IKP kāpums samazinājies līdz pieticīgajiem 1,2%, un nemitīgi tiek pazemināta gada prognoze - Krievijas valdība šobrīd uzskata, ka tā būs 1,8% sākotnēji prognozēto 3,6% vietā, turklāt jāņem vērā, ka aprīlī prognoze jau tika pazemināta līdz 2,4%. Rezultātā var prognozēt, ka Krievijas ieguldījums pasaules IKP pieaugumā 2013. gadā būs tikai aptuveni 21,12 miljardi latu.
Savukārt Ķīna, Indija, Brazīlija un Krievija kopā dos pasaulei aptuveni 396 miljardus latu, kamēr ASV, Japāna un ES valstis - ap 370 miljardiem.
Lai arī tas nozīmē, ka šogad formāli vēl varētu turpināties attīstošos valstu ekonomiskā valdīšana, to pārsvars vairs ir tikai simbolisks.