Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +19 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 27. septembris
Ilgonis, Ādolfs

Rīga pulcē ietekmīgus ārlietu ekspertus

No Eiropas Savienības (ES) stratēģiskā nākotnes redzējuma līdz Centrālāzijas valstu vietai pasaules ģeopolitiskajā kartē - tik plašs bija tēmu loks starptautiskajā Rīgas konferencē, kas norisinājās nedēļas nogalē, 6. un 7. septembrī. Tā pulcēja ārlietu ekspertus, diplomātus, valstu pašreizējos un bijušos premjerus un ministrus no visas Eiropas, ieskaitot Moldovu, Ukrainu, Gruziju un Baltkrieviju, un ASV.

Rīgas konference ir lielākais ārpolitikai veltītais forums Ziemeļeiropā, kurš šogad notiek jau astoto reizi un ir ieguvis stabilu vietu reģiona diplomātiskajā dienaskārtībā. Konferenci rīko Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Ārlietu un Aizsardzības ministriju.

«Rīgas konference ir ikgadēji ārlietu speciālistu Dziesmu svētki,» foruma nozīmīgumu Dienai raksturoja LATO valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa. Viņa atzina, ka Rīgas konference jau ir pārbaudīts zīmols, par kura vērtību neviens nešaubās. «Šāgada konferences fokuss ir transatlantiskā sadarbība, Eiropas reģiona ekonomiskie un drošības izaicinājumi un Austrumu partnerība, tostarp attiecības ar Krieviju,» stāstīja Ž. Ozoliņa.

Problēma - konkurētspēja

Viena no Latvijai nozīmīgākajām bija konferences atklāšanas diskusija Vai Eiropa vēl joprojām ir nozīmīgs spēlētājs globālajā ekonomikā?, jo šis jautājums sabiedrībai ir īpaši aktuāls brīdi pirms pievienošanās eirozonai. Visi runātāji pauda nešaubīgu pārliecību par Eiropas svarīgo lomu pasaules ekonomikā, par spīti daudzajām problēmām, tostarp konkurētspējas zudums. «Eiropas Savienības problēma nav tās ārējais parāds, kurš mums ir mazāks nekā ASV vai Japānai. Mūsu problēma un izaicinājums ir konkurētspējas sarukums, kam par iemeslu ir neefektīvais darba tirgus un nepietiekamie izdevumi pētniecībai un attīstībai. Eiropa salīdzinājumā ar ASV krietni atpaliek arī pētniecības rezultātu pārvēršanā inovācijās,» atzina Latvijas premjers Valdis Dombrovskis.

Viņš arī uzsvēra, ka Eiropai ir milzīgs neizmantots potenciāls - vienotais iekšējais tirgus, kur īpašas iespējas paveras tieši pakalpojumu jomā. «Mums ir jādomā gan par banku savienības izveidi, gan kopējā digitālā tirgus izveidi,» bilda V. Dombrovskis. Valdības vadītājs arī uzsvēra, ka Eiropas Savienībai, īpaši eirozonas valstīm, ja tās vēlas veiksmīgi funkcionēt, ir jāizveido kontroles un sankciju mehānisms, kas spiestu valstis ievērot Māstrihtas kritērijus.

Atbildot uz jautājumu, vai ir taisnīgi, ka Latvijai, pievienojoties eirozonai, būs jāglābj Grieķija, kurā ir daudz augstāks dzīves līmenis, V. Dombrovskis norādīja, ka tā ir problēma: «Taču mēs, iestājoties eirozonā, slēdzam kompleksu līgumu, kas nozīmē, ka mēs ne tikai baudām visus labumus, kurus dod dalība eirozonā, bet arī dalām visas grūtības.»

Horvātijas premjers Zorans Milanovičs atzina, ka Latvija ir vienlaikus gan nolādēta, gan svētīta. Nolādēta ar dziļu ekonomisko recesiju krīzes gados un svētīta ar veiksmīgu krīzes pārvarēšanu, kas lika pārveidoties un mainīties. Horvātijas valdības vadītājs pauda atbalstu V. Dombrovska teiktajam par iekšējā tirgus stiprināšanu, vienlaikus stingri noraidīja jebkādas federālisma idejas. Savukārt Grieķijas bijušais finanšu un ekonomikas ministrs Januss Papantonio uzsvēra, ka Eiropas dienvidvalstīm ir nepieciešams Maršala plāns, no kura gūtu labumu visa Eiropas Savienība.

Jāmācās no Latvijas

Viens no konferences interesantākajiem pasākumiem bija noslēguma diskusija par Eiropas stratēģisko redzējumu, kur tika spriests gan par ES attiecībām ar ASV, gan Austrumu partnerību un situāciju Tuvajos Austrumos. Īpašu asumu diskusijai piešķīra Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš uzsvēra, ka ir bezjēdzīgi runāt par kādiem stratēģiskiem redzējumiem, kamēr visas valstis nepilda to, ko tās ir apņēmušās. Proti, runa ir par izdevumiem aizsardzībai - ES dalībvalstis ir apņēmušās, ka tie būs 2% no IKP, taču to ievēro reti kura valsts. Arī Latvijas izdevumi aizsardzībai ir mazāki par 1% atšķirībā no Igaunijas, kura šim mērķim tiešām tērē 2% no IKP. T. H. Ilvess asi kritizēja pieņemtās vienošanās nepildīšanu.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis uzsvēra, ka ES vēl joprojām pastāv netaisnīga attieksme pret Austrumeiropas valstīm. «Uzskats, ka Rietumeiropa var mācīties no Austrumeiropas valstīm, vēl joprojām ir revolucionārs. Taču, ja Rietumeiropa spētu mācīties no Latvijas, kura veiksmīgi pārvarēja krīzi un kuras premjers pēc fiskālās konsolidācijas spēja uzvarēt vēlēšanās, visai Eiropai pārvarēt ekonomisko krīzi būtu daudz vieglāk,» atzina R. Sikorskis.

Konferences divās dienās notika seši diskusiju paneļi un trīs nakts sesijas, kurās piedalījās 59 runātāji. Latvijas galvenie pārstāvji bija premjers Valdis Dombrovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ministra dīvainais plāniņš

Spiedošā demogrāfiskā situācija un darbaroku trūkums liek skatīties bērnu kopšanas atvaļinājuma saīsināšanas virzienā, raidījumā Spried ar Delfi šonedēļ, jāatzīst, visai drosmīgi paziņoja labk...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?