Kopš kapos sāka strādāt simtlatnieki, no šķūņiem pazūd instrumenti. Pagaidu darbinieki gan ir ļoti noderīgi, jo ar esošajiem sētniekiem nepietiek,» problēmas viņa pārziņā esošajās apbedījuma teritorijās uzskaita Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieks Jānis Upītis.
Rīgā ir 20 kapsētu - tās kopumā aizņem apmēram 450 hektārus pašvaldības teritorijas. Pirms krīzes par tīrību tajās gādājuši ap pussimta sētnieku, tagad - 21. «Dažiem nākas apkopt vairākas kapsētas, ņemot vērā, ka I un II Meža kapu platība ir 80 hektāru, tāpēc tur vajadzīgi vairāki cilvēki,» skaidro J. Upītis. Viņš nedienas saista ar ierobežoto finansējumu - tā dēļ samazināts arī Kapsētu pārvaldes administrācijas darbinieku skaits. Ja iepriekšējos gados Rīgas dome šai struktūrvienībai piešķīra papildu finansējumu, tad šogad tās budžetu veido tikai pašu nopelnītais - kopumā 1,2 miljoni latu. Lielāko ieņēmumu tiesu veido iedzīvotāju maksājumi par kapa vietām - vidējā vienvietīgas apbedījuma vietas cena galvaspilsētā ir 50-200 latu bez PVN.
J. Upītis pauž neapmierinātību, ka Rīgā atšķirībā no vairuma citu pašvaldību nav noteikta kapa vietas nomas gada maksa: «Jūrmalā jau sen iekasē 30 santīmus par kvadrātmetru gadā, bet Rīgā šī lēmuma pieņemšanu visu laiku atliek, lai gan kapu uzturēšanas izmaksas arvien pieaug. Pavērojiet, ar cik pilnām somām cilvēki dodas uz kapiem! Kur tas viss vēlāk nokļūst? Atkritumu konteineros, protams! Gadā izvesto atkritumu apjoms jau sasniedzis 50 tūkstošus kubikmetru.»
Nomas maksas trūkums neapmierināja arī iepriekšējo Kapu pārvaldes priekšnieku Vilni Bisenieku, kurš savulaik izteica tēlainu salīdzinājumu: «Kapsētas ir Padomju Savienība miniatūrā - no mums visi ņem, bet neviens neko nedod.»
Rīgas lielākajos - Jaunciema - kapos raizes sagādājot arī stirnas. «Ziemas periodā tur dienas laikā notiek vidēji 15 apbedījumu - dzīvniekiem visu laiku ir uzklāts galds. Skaidrs, ka mēs esam iegājuši viņu teritorijā, nevis otrādi, un nepalīdz pat žogs,» atklāj J. Upītis.
Jāpiebilst, ka zagļi, atkritumi un savvaļas dzīvnieki nav vienīgās problēmas, ar ko saskaras iedzīvotāji, kuriem dzīves skumjajos brīžos nākas izmantot galvaspilsētas Kapu pārvaldes pakalpojumus. Apgrūtinājumu radīs arī birokrātija - noformējot apbedīšanu, cilvēkam pēc kapu apmeklējuma un izziņas saņemšanas no tās pārziņa jādodas uz Kapsētu pārvaldi norēķināties un dažos gadījumos apbedīšanas pasūtījums vēlāk jānogādā atpakaļ kapsētas pārzinim. Tas tāpēc, ka vairumā Rīgas domes kapsētu joprojām nav interneta pieslēguma, trūkst datoru un biroja tehnikas - arī šīs nepilnības tiek skaidrotas ar līdzekļu trūkumu. Joprojām nav digitalizētas arī kapsētu kartes, un interneta neesamības dēļ kapsētu pārziņi dokumentus reģistrē papīra žurnālos. «Akmens laikmeta» trūkumus gan apņēmusies novērst darba grupa ar Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centra vadītāju Sergeju Novikovu priekšgalā. «Priekšlikumi ir iesniegti - pārējais atkarīgs no tā, vai deputāti pieņems vajadzīgos lēmumus. Pagaidām ātrākai dokumentu apmaiņai daļā kapsētu uzstādīti faksa aparāti,» norāda S. Novikovs.